{"collection":"Bible & Christianity","html_url":"https://unchartedknowledge.5gfusion.net/browse/bib/wb/ltv/act.htm","path":"bib/wb/ltv/act.htm","source_url":"https://sacred-texts.com/bib/wb/ltv/act.htm","text":"1:1 Es pirmajos nost\u0101stos, Teofil, run\u0101ju par visu, ko J\u0113zus dar\u012bja un m\u0101c\u012bja no s\u0101kuma\n1:2 L\u012bdz tai dienai, kur\u0101 Vi\u0146\u0161 pac\u0113l\u0101s debes\u012bs, pav\u0113l\u0113dams caur Sv\u0113to Garu apustu\u013ciem, kurus Vi\u0146\u0161 izredz\u0113ja.\n1:3 Tiem Vi\u0146\u0161 ar\u012b p\u0113c sav\u0101m cie\u0161an\u0101m, daudzos pier\u0101d\u012bjumos apliecin\u0101ja, ka Vi\u0146\u0161 ir dz\u012bvs, un, \u010detrdesmit dienas par\u0101d\u012bdamies, run\u0101ja par Dieva valst\u012bbu.\n1:4 Un Vi\u0146\u0161 \u0113da kop\u0101 ar tiem un pav\u0113l\u0113ja vi\u0146iem neaiziet no Jeruzalemes, bet gaid\u012bt T\u0113va apsol\u012bjumu, ko j\u016bs (t\u0101 Vi\u0146\u0161 sac\u012bja) no manas mutes dzird\u0113j\u0101t.\n1:5 Jo J\u0101nis gan krist\u012bja ar \u016bdeni, bet j\u016bs p\u0113c nedaudz dien\u0101m tiksiet krist\u012bti Sv\u0113taj\u0101 Gar\u0101.\n1:6 Tad tie, kas bija sapulc\u0113ju\u0161ies, jaut\u0101ja Vi\u0146am, sac\u012bdami: Kungs, vai Tu \u0161in\u012b laik\u0101 atjaunosi Izra\u0113\u013ca valsti?\n1:7 Bet Vi\u0146\u0161 tiem sac\u012bja: Nav j\u016bsu da\u013ca zin\u0101t laiku vai br\u012b\u017eus, ko T\u0113vs atst\u0101jis sav\u0101 var\u0101.\n1:8 Bet kad n\u0101ks p\u0101r jums Sv\u0113tais Gars, tad j\u016bs sa\u0146emsiet Vi\u0146a sp\u0113ku; un j\u016bs b\u016bsiet mani liecinieki Jeruzalem\u0113 un vis\u0101 J\u016bdej\u0101, un Samarij\u0101, un vis\u0101 zem\u0113.\n1:9 Un to sac\u012bjis, tiem redzot, Vi\u0146\u0161 tika pacelts, un padebess pa\u0146\u0113ma Vi\u0146u no to ac\u012bm.\n1:10 Kad tie, Vi\u0146am debes\u012bs uzejot, skat\u012bj\u0101s, l\u016bk, divi v\u012bri balt\u0101s dr\u0113b\u0113s piest\u0101j\u0101s tiem\n1:11 Un sac\u012bja: Galilejas v\u012bri, ko j\u016bs st\u0101vat, skat\u012bdamies debes\u012bs? \u0160is J\u0113zus, kas no jums tika pa\u0146emts debes\u012bs, t\u0101pat atn\u0101ks, k\u0101 j\u016bs redz\u0113j\u0101t Vi\u0146u debes\u012bs aizejam.\n1:12 Tad vi\u0146i atgriez\u0101s atpaka\u013c Jeruzalem\u0113 no kalna, ko sauc par Ol\u012bvkalnu, kas ir tuvu Jeruzalemei, sabata g\u0101jiena att\u0101lum\u0101.\n1:13 Un vi\u0146i atn\u0101ku\u0161i uzg\u0101ja Vakari\u0146u telp\u0101, kur uztur\u0113j\u0101s P\u0113teris un J\u0101nis, J\u0113kabs un Andrejs, F\u012blips un Toms, B\u0113rtulis un Matejs, J\u0113kabs, Alfeja d\u0113ls, un S\u012bmanis Cent\u012bgais, un J\u016bda, J\u0113kaba br\u0101lis.\n1:14 Vi\u0146i visi vienpr\u0101t\u012bgi palika l\u016bg\u0161an\u0101 kop\u0101 ar sieviet\u0113m un Mariju, J\u0113zus M\u0101ti, un Vi\u0146a br\u0101\u013ciem.\n1:15 Tan\u012bs dien\u0101s P\u0113teris, nost\u0101jies br\u0101\u013cu vid\u016b, (bet tie bija kop\u0101 ap simts divdesmit cilv\u0113ku) sac\u012bja:\n1:16 Br\u0101\u013ci, vajag izpild\u012bt Rakstus, ko Sv\u0113tais Gars pasludin\u0101ja ar D\u0101vida muti par J\u016bdasu, kas bija vadonis tiem, kas apcietin\u0101ja J\u0113zu.\n1:17 Tas bija pieskait\u012bts mums, un vi\u0146\u0161 piedal\u012bj\u0101s \u0161in\u012b kalpo\u0161an\u0101.\n1:18 Tas ieguva t\u012brumu par netaisn\u012bbas algu un, pak\u0101ries, vid\u016b p\u0101rspr\u0101ga, un visas vi\u0146a iek\u0161as izg\u0101z\u0101s.\n1:19 Tas k\u013cuva zin\u0101ms visiem Jeruzalemes iedz\u012bvot\u0101jiem, t\u0101 ka tas t\u012brums vi\u0146u valod\u0101 tika nosaukts Hakeldama, tas ir, asins t\u012brums.\n1:20 Jo psalmu gr\u0101mat\u0101 rakst\u012bts: Lai vi\u0146u m\u0101jvieta paliek tuk\u0161a un lai neviens tan\u012b nedz\u012bvo; un vi\u0146a b\u012bskapa pilnvaras lai sa\u0146em cits. (Ps 68; 108)\n1:21 T\u0101p\u0113c vienam no tiem v\u012briem, kas ar mums bija vienoti visu laiku, kad Kungs J\u0113zus pie mums n\u0101ca un g\u0101ja,\n1:22 S\u0101kot ar J\u0101\u0146a krist\u012bbu, l\u012bdz tai dienai, kad Vi\u0146\u0161 no mums tika uz\u0146emts debes\u012bs, j\u0101k\u013c\u016bst l\u012bdz ar mums par Vi\u0146a aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s liecinieku.\n1:23 Un vi\u0146i izraudz\u012bja divus: J\u0101zepu, ko sauca par Barsabu, kas iesaukts Taisn\u012bgais, un Matiju.\n1:24 Un vi\u0146i, Dievu piel\u016bgdami, sac\u012bja: Tu, Kungs, paz\u012bsti visu sirdis, par\u0101di, kuru no \u0161iem diviem Tu esi izv\u0113l\u0113jies,\n1:25 Lai tas sa\u0146emtu kalpo\u0161anas un apustu\u013ca pien\u0101kumus, ko J\u016bdass atst\u0101ja, lai aizietu sav\u0101 viet\u0101.\n1:26 Un tie deva vi\u0146iem lozes, un loze krita Matijam, un vi\u0146\u0161 tika pieskait\u012bts vienpadsmit apustu\u013ciem.\n2:1 Kad Vasarsv\u0113tku diena bija pien\u0101kusi, visi vi\u0146i bija kop\u0101 tan\u012b pat viet\u0101.\n2:2 Un piepe\u0161i no debes\u012bm n\u0101ca r\u016bko\u0146a, it k\u0101 stipra v\u0113ja p\u016bsma, un piepild\u012bja visu m\u0101ju, kur tie s\u0113d\u0113ja.\n2:3 Un vi\u0146iem par\u0101d\u012bj\u0101s m\u0113les it k\u0101 no uguns, kas sadal\u012bj\u0101s un nolaid\u0101s uz ikviena no vi\u0146iem.\n2:4 Un visi tika Sv\u0113t\u0101 Gara piepild\u012bti un ies\u0101ka run\u0101t da\u017e\u0101d\u0101s valod\u0101s, k\u0101 Sv\u0113tais Gars deva vi\u0146iem izrun\u0101t.\n2:5 Bet Jeruzalem\u0113 dz\u012bvoja j\u016bdi, dievbij\u012bgi v\u012bri no vis\u0101m taut\u0101m zem debess.\n2:6 Kad \u0161\u012b balss atskan\u0113ja, daudzi san\u0101ca kop\u0101 un apjuka, jo ikviens dzird\u0113ja tos run\u0101jam sav\u0101 valod\u0101.\n2:7 Un visi samulsa un br\u012bn\u012bj\u0101s, sac\u012bdami: L\u016bk, vai tie visi, kas run\u0101, nav galilejie\u0161i?\n2:8 Un k\u0101 m\u0113s ikviens dzird\u0113j\u0101m savu valodu, kur\u0101 m\u0113s dzimu\u0161i?\n2:9 Partie\u0161i un m\u0113die\u0161i, un elamitie\u0161i, un kas dz\u012bvo Mezopot\u0101mij\u0101, J\u016bdej\u0101 un Kapadokij\u0101, Pont\u0101 un \u0100zij\u0101.\n2:10 Fr\u012b\u0123ij\u0101 un Pamf\u012blij\u0101, \u0112\u0123ipt\u0113 un L\u012bbijas da\u013c\u0101 ap Kir\u0113ni un ien\u0101c\u0113ji no Romas,\n2:11 T\u0101pat j\u016bdi un prozel\u012bti, kr\u0113tie\u0161i un ar\u0101bi; m\u0113s dzird\u0113j\u0101m vi\u0146us m\u016bsu valod\u0101s sludin\u0101m Dieva lielos darbus.\n2:12 Un visi p\u0101rsteigti br\u012bn\u012bj\u0101s, viens otram sac\u012bdami: Ko tas noz\u012bm\u0113?\n2:13 Bet citi izsmiedami sac\u012bja: Tie ir salda v\u012bna pilni.\n2:14 Bet P\u0113teris, nost\u0101jies ar tiem vienpadsmit, pacelt\u0101 bals\u012b sac\u012bja vi\u0146iem: J\u016bdejas v\u012bri un visi, kas dz\u012bvojat Jeruzalem\u0113, lai tas jums zin\u0101ms, un sav\u0101m aus\u012bm uzmaniet manus v\u0101rdus:\n2:15 Vi\u0146i nav iereibu\u0161i, k\u0101 j\u016bs dom\u0101jat, jo ir tikai dienas tre\u0161\u0101 stunda;\n2:16 Bet tas ir, ko pravietis Jo\u0113ls sac\u012bja:\n2:17 Tas b\u016bs p\u0113d\u0113j\u0101s dien\u0101s, saka Kungs, es izlie\u0161u no sava Gara p\u0101r ikvienu miesu, un j\u016bsu d\u0113li un j\u016bsu meitas pravietos, un j\u016bsu jaunie\u0161i redz\u0113s par\u0101d\u012bbas, un j\u016bsu sirmgalvji sap\u0146os sap\u0146us.\n2:18 Un ar\u012b p\u0101r saviem kalpiem un sav\u0101m kalpon\u0113m es tan\u012bs dien\u0101s izlie\u0161u no sava Gara, un vi\u0146i pravietos.\n2:19 Un es do\u0161u br\u012bnumz\u012bmes aug\u0161\u0101 pie debes\u012bm un apak\u0161\u0101 virs zemes: asinis un uguni, un d\u016bmu kv\u0113pus;\n2:20 Saule p\u0101rv\u0113rt\u012bsies tums\u0101 un m\u0113ness asin\u012bs, iekams n\u0101ks Kunga liel\u0101 un redzam\u0101 diena.\n2:21 Un notiks, ka ikviens, kas Kunga v\u0101rdu piesauks, k\u013c\u016bs pest\u012bts. (Jl.2,28-31)\n2:22 Izra\u0113lie\u0161u v\u012bri! Uzklausiet \u0161os v\u0101rdus: J\u0113zu no N\u0101caretes, \u0161o V\u012bru, ko Dievs jums apliecin\u0101jis sp\u0113k\u0101 un br\u012bnumos, un z\u012bm\u0113s, ko Dievs caur Vi\u0146u dar\u012bjis j\u016bsu vid\u016b, k\u0101 ar\u012b j\u016bs to zin\u0101t,\n2:23 To j\u016bs p\u0113c Dieva noteikt\u0101 l\u0113muma un paredzes nodev\u0101t un ar noziedznieku rok\u0101m piekal\u0101t krust\u0101, un non\u0101v\u0113j\u0101t.\n2:24 Dievs Vi\u0146u, atbr\u012bvodams no miro\u0146u valsts cie\u0161an\u0101m, uzmodin\u0101ja, jo tai bija neiesp\u0113jami Vi\u0146u patur\u0113t.\n2:25 Jo D\u0101vids par Vi\u0146u saka: Es vienm\u0113r redz\u0113ju Kungu savu acu priek\u0161\u0101, jo Vi\u0146\u0161 ir man pa labi, lai es ne\u0161aub\u012btos.\n2:26 T\u0101p\u0113c mana sirds priec\u0101j\u0101s, un mana m\u0113le gavil\u0113ja, un ar\u012b mana miesa dus\u0113s cer\u012bb\u0101.\n2:27 Jo Tu neatst\u0101si manu dv\u0113seli miru\u0161o valst\u012b, nedz dosi savam Sv\u0113tajam redz\u0113t satr\u016bd\u0113\u0161anu.\n2:28 Tu man esi zin\u0101mus dar\u012bjis dz\u012bves ce\u013cus, un ar l\u012bksm\u012bbu Tu mani piepild\u012bsi sava vaiga priek\u0161\u0101.\n2:29 Br\u0101\u013ci, es uzdro\u0161inos ar jums va\u013csird\u012bgi run\u0101t par patriarhu D\u0101vidu, ka vi\u0146\u0161 ir nomiris un aprakts, un vi\u0146a kaps pie mums ir l\u012bdz \u0161ai dienai.\n2:30 Vi\u0146\u0161 bija pravietis un zin\u0101ja, ka Dievs vi\u0146am zv\u0113r\u0113dams apsol\u012bja s\u0113din\u0101t vi\u0146a tron\u012b vienu no t\u0101 miesas atvas\u0113m. (Ps.131,11)\n2:31 Vi\u0146\u0161, to paredz\u0113dams, sac\u012bja par Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161anos, jo Vi\u0146\u0161 netika atst\u0101ts miru\u0161o valst\u012b, nedz Vi\u0146a miesa redz\u0113ja satr\u016bd\u0113\u0161anu. (Ps.15,10)\n2:32 \u0160o J\u0113zu Dievs c\u0113la aug\u0161\u0101m, tam m\u0113s visi esam liecinieki.\n2:33 Dieva lab\u0101s rokas paaugstin\u0101ts un no T\u0113va sa\u0146\u0113mis Sv\u0113t\u0101 Gara apsol\u012bjumu, Vi\u0146\u0161 izl\u0113ja to, ko j\u016bs redzat un dzirdat.\n2:34 Jo D\u0101vids neuzg\u0101ja debes\u012bs, bet pats sac\u012bja: Kungs sac\u012bja manam Kungam: s\u0113dies pie manas lab\u0101s rokas,\n2:35 Iekams es Tavus ienaidniekus lieku par pakl\u0101ju Tav\u0101m k\u0101j\u0101m. (Ps.109,1)\n2:36 T\u0101p\u0113c lai viss Izra\u0113\u013ca nams visnoteikt\u0101k zina, ka Dievs padar\u012bja Vi\u0146u par Kungu un Kristu, \u0161o J\u0113zu, ko j\u016bs sit\u0101t krust\u0101.\n2:37 Bet vi\u0146i, to dzirdot, satriektu sirdi, sac\u012bja P\u0113terim un p\u0101r\u0113jiem apustu\u013ciem: Br\u0101\u013ci, ko mums dar\u012bt?\n2:38 Un P\u0113teris vi\u0146iem sac\u012bja: Gandariet par saviem gr\u0113kiem, un ikviens no jums lai krist\u0101s J\u0113zus Kristus v\u0101rd\u0101 j\u016bsu gr\u0113ku piedo\u0161anai, un j\u016bs sa\u0146emsiet Sv\u0113t\u0101 Gara d\u0101vanu.\n2:39 Jo sol\u012bjums pieder jums un j\u016bsu b\u0113rniem, un visiem, kas t\u0101lu ir, kurus Kungs, m\u016bsu Dievs, v\u0113l aicin\u0101s.\n2:40 V\u0113l daudz citos v\u0101rdos vi\u0146\u0161 apliecin\u0101ja un m\u0101c\u012bja tos, sac\u012bdams: Gl\u0101bieties no \u0161\u012bs samait\u0101t\u0101s cilts!\n2:41 Kas vi\u0146a v\u0101rdus pie\u0146\u0113ma, tie krist\u012bj\u0101s; un tan\u012b dien\u0101 pievienoj\u0101s ap tr\u012bs t\u016bksto\u0161i dv\u0113se\u013cu.\n2:42 Un vi\u0146i past\u0101v\u0113ja apustu\u013cu m\u0101c\u012bb\u0101, maizes lau\u0161anas sadraudz\u012bb\u0101 un l\u016bg\u0161an\u0101.\n2:43 Un ikvienai dv\u0113selei bija bailes, jo apustu\u013ci Jeruzalem\u0113 dar\u012bja daudzus br\u012bnumus un z\u012bmes, un lielas bailes p\u0101r\u0146\u0113ma visus.\n2:44 Bet visi, kas tic\u0113ja, tur\u0113j\u0101s kop\u0101, un viss vi\u0146iem bija kop\u012bgs.\n2:45 Vi\u0146i p\u0101rdeva savus \u012bpa\u0161umus un mantu un izdal\u012bja visiem, k\u0101 kuram vajadz\u0113ja.\n2:46 Vi\u0146i ik dienas vienpr\u0101t\u012bgi san\u0101ca sv\u0113tn\u012bc\u0101 un m\u0101j\u0101s lauza maizi, un gavil\u0113jot ar vienties\u012bgu sirdi pie\u0146\u0113ma bar\u012bbu,\n2:47 Godin\u0101dami Dievu un ieg\u016bdami \u017e\u0113last\u012bbu vis\u0101 taut\u0101. Bet Kungs ik dienas pievienoja vi\u0146iem tos, kam vajadz\u0113ja k\u013c\u016bt pest\u012btiem.\n3:1 P\u0113teris un J\u0101nis g\u0101ja sv\u0113tn\u012bc\u0101 ap dev\u012bto l\u016bg\u0161anas stundu.\n3:2 Tad atnesa k\u0101du v\u012bru, kas bija tizls no m\u0101tes mies\u0101m. Vi\u0146u ik dienas nolika pie t\u0101 sauktaj\u0101m greznaj\u0101m durv\u012bm, lai vi\u0146\u0161 l\u016bgtu d\u0101vanas no tiem, kas ieiet sv\u0113tn\u012bc\u0101.\n3:3 Vi\u0146\u0161, redz\u0113dams P\u0113teri un J\u0101ni pirms ieie\u0161anas dievnam\u0101, l\u016bdza no tiem k\u0101du d\u0101vanu.\n3:4 Bet P\u0113teris ar J\u0101ni, uzl\u016bkodami vi\u0146u, sac\u012bja: Paskaties uz mums!\n3:5 Un vi\u0146\u0161 uzl\u016bkoja tos, cer\u0113dams kaut ko no vi\u0146iem sa\u0146emt.\n3:6 Bet P\u0113teris sac\u012bja: Sudraba un zelta man nav; bet kas man ir, to es tev dodu: N\u0101carie\u0161a J\u0113zus Kristus v\u0101rd\u0101 celies un staig\u0101!\n3:7 Un vi\u0146\u0161, pa\u0146\u0113mis aiz lab\u0101s rokas, to piec\u0113la; un t\u016bda\u013c t\u0101 k\u0101jas un p\u0113das nostiprin\u0101j\u0101s\n3:8 Un tas uzl\u0113cis nost\u0101j\u0101s un s\u0101ka iet, un kop\u0101 ar vi\u0146iem ieg\u0101ja sv\u0113tn\u012bc\u0101, un l\u0113k\u0101ja, un godin\u0101ja Dievu.\n3:9 Un visa tauta redz\u0113ja vi\u0146u staig\u0101jam un Dievu godin\u0101m.\n3:10 Un vi\u0146i pazina to, ka vi\u0146\u0161 bija tas, kas, d\u0101vanas l\u016bgdams, s\u0113d\u0113ja pie greznaj\u0101m sv\u0113tn\u012bcas durv\u012bm; un tos p\u0101r\u0146\u0113ma izbr\u012bns un bailes par to, kas vi\u0146am bija noticis.\n3:11 Bet kad vi\u0146\u0161 tur\u0113j\u0101s kop\u0101 ar P\u0113teri un J\u0101ni, tad visa tauta br\u012bn\u012bdam\u0101s saskr\u0113ja ap vi\u0146iem t\u0101 sauktaj\u0101 Salomona priek\u0161telp\u0101.\n3:12 To redz\u0113dams, P\u0113teris sac\u012bja tautai: Izra\u0113lie\u0161u v\u012bri, ko j\u016bs br\u012bn\u0101ties par to, vai ko skat\u0101ties uz mums it k\u0101 m\u0113s ar savu sp\u0113ku un varu b\u016btu padar\u012bju\u0161i to, ka \u0161is staig\u0101?\n3:13 \u0100brahama Dievs un \u012az\u0101ka Dievs, un J\u0113kaba Dievs, m\u016bsu t\u0113vu Dievs pagodin\u0101ja savu D\u0113lu J\u0113zu, ko j\u016bs nodev\u0101t un noliedz\u0101t Pil\u0101ta priek\u0161\u0101, kad tas nol\u0113ma Vi\u0146u atbr\u012bvot.\n3:14 Sv\u0113to un Taisn\u012bgo j\u016bs noliedz\u0101t un l\u016bdz\u0101t, lai jums dod slepkavu.\n3:15 Un dz\u012bv\u012bbas dev\u0113ju j\u016bs non\u0101v\u0113j\u0101t, bet Dievs Vi\u0146u uzmodin\u0101ja no miro\u0146iem. Tam m\u0113s esam liecinieki.\n3:16 Un tic\u012bbas d\u0113\u013c Vi\u0146a v\u0101rdam \u0161o, kuru j\u016bs redzat un paz\u012bstat, Vi\u0146a v\u0101rds stiprin\u0101ja; un tic\u012bba, kas no Vi\u0146a ir, d\u0101v\u0101ja tam piln\u012bgu vesel\u012bbu visu j\u016bsu priek\u0161\u0101.\n3:17 Bet tagad br\u0101\u013ci, es zinu, ka j\u016bs t\u0101pat k\u0101 j\u016bsu priek\u0161nieki nezin\u0101\u0161anas d\u0113\u013c to padar\u012bj\u0101t.\n3:18 Jo Dievs to t\u0101 izpild\u012bja, k\u0101 ar visu pravie\u0161u mut\u0113m priek\u0161sludin\u0101jis, ka Kristum j\u0101cie\u0161.\n3:19 T\u0101p\u0113c no\u017e\u0113lojiet gr\u0113kus un atgriezieties, lai j\u016bsu gr\u0113ki tiktu izdeld\u0113ti!\n3:20 Un lai Kungs dotu atspirg\u0161anas laikus, lai s\u016bt\u012btu To, ko Vi\u0146\u0161 jums priek\u0161sludin\u0101jis, J\u0113zu Kristu.\n3:21 Ko debes\u012bm vajag uz\u0146emt l\u012bdz tam laikam, kad viss b\u016bs piepild\u012bts, ko Dievs run\u0101jis no m\u016b\u017e\u012bbas ar savu sv\u0113to pravie\u0161u muti.\n3:22 Jo Mozus sac\u012bja: Kungs, j\u016bsu Dievs, iecels jums pravieti no j\u016bsu br\u0101\u013ciem t\u0101pat k\u0101 mani; Vi\u0146u j\u016bs klaus\u012bsiet vis\u0101s liet\u0101s, ko vien Vi\u0146\u0161 jums run\u0101s. (5.Moz.18,15)\n3:23 Un notiks, ka ikviena dv\u0113sele, kas \u0161o pravieti neklaus\u012bs, tiks no tautas vidus izskausta. (5.Moz.18,19)\n3:24 Un visi pravie\u0161i, kas run\u0101ju\u0161i, s\u0101kot ar Samu\u0113lu un turpm\u0101k, pasludin\u0101ja \u0161\u012bs dienas.\n3:25 J\u016bs esat pravie\u0161u un der\u012bbas, ko Dievs sl\u0113dzis ar m\u016bsu t\u0113viem, b\u0113rni, jo Vi\u0146\u0161 sac\u012bja \u0100brahamam: Un tavos p\u0113cn\u0101c\u0113jos tiks sv\u0113t\u012btas visas zemes ciltis.\n3:26 Dievs dodams savu D\u0113lu, vispirms s\u016bt\u012bja Vi\u0146u pie jums, lai Vi\u0146\u0161 j\u016bs sv\u0113t\u012btu, lai ikviens atgrieztos no saviem \u013caunajiem darbiem.\n4:1 Kam\u0113r vi\u0146i run\u0101ja tautai, pien\u0101ca priesteri, sv\u0113tn\u012bcas p\u0101rvalde un saduceji,\n4:2 Kas bija sar\u016bgtin\u0101ti par to, ka vi\u0146i m\u0101c\u012bja tautu un sludin\u0101ja aug\u0161\u0101mcel\u0161anos no miro\u0146iem caur J\u0113zu.\n4:3 Un tie satv\u0113ra vi\u0146us un nodeva sardzei l\u012bdz r\u012btam, jo bija jau vakars.\n4:4 Bet daudzi, kas \u0161os v\u0101rdus bija dzird\u0113ju\u0161i, tic\u0113ja; un \u0161o v\u012brie\u0161u skaits bija pieci t\u016bksto\u0161i.\n4:5 Bet n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 notika, ka Jeruzalem\u0113 sapulc\u0113j\u0101s vi\u0146u priek\u0161nieki un vec\u0101kie, un rakstu m\u0101c\u012bt\u0101ji,\n4:6 Un augstais priesteris Anna, un Kaifa, un J\u0101nis, un Aleksandrs, un cik to bija no priesteru k\u0101rtas.\n4:7 Un tie, novietoju\u0161i vi\u0146us vid\u016b, jaut\u0101ja: Ar k\u0101 sp\u0113ku vai k\u0101 v\u0101rd\u0101 j\u016bs to dar\u012bj\u0101t?\n4:8 Tad P\u0113teris, Sv\u0113t\u0101 Gara piepild\u012bts, sac\u012bja vi\u0146iem: Tautas priek\u0161nieki un vec\u0101kie, klausieties:\n4:9 Ja m\u016bs \u0161odien pratina lab\u0101 darba d\u0113\u013c, kas slimo cilv\u0113ku dar\u012bja veselu.\n4:10 Tad lai jums visiem un visai Izra\u0113\u013ca tautai ir zin\u0101ms, ka m\u016bsu Kunga J\u0113zus Kristus N\u0101carie\u0161a v\u0101rd\u0101, kuru j\u016bs krust\u0101 sit\u0101t, kuru Dievs aug\u0161\u0101mc\u0113la no miro\u0146iem, \u0161is st\u0101v j\u016bsu priek\u0161\u0101 vesels.\n4:11 Vi\u0146\u0161 ir akmens, ko j\u016bs, c\u0113l\u0101ji, atmet\u0101t, bet kas k\u013cuvis par st\u016brakmeni; (Ps.117,22; Is.28,16; Mt.21,42; Mk.12,10; Lk.20,17; Rom.9,33)\n4:12 Un nevien\u0101 cit\u0101 nav pest\u012b\u0161anas, jo zem debess cilv\u0113kiem nav dots neviens cits v\u0101rds, kur\u0101 vi\u0146i var\u0113tu k\u013c\u016bt pest\u012bti.\n4:13 Bet tie, redz\u0113dami P\u0113tera un J\u0101\u0146a patst\u0101v\u012bbu un nopratu\u0161i, ka vi\u0146i ir nem\u0101c\u012bti un vienk\u0101r\u0161i cilv\u0113ki, br\u012bn\u012bj\u0101s un uzzin\u0101ja, ka vi\u0146i biju\u0161i kop\u0101 ar J\u0113zu.\n4:14 Un tie, redzot izdziedin\u0101to cilv\u0113ku ar vi\u0146iem kop\u0101 st\u0101vam, nevar\u0113ja nek\u0101 pretim run\u0101t.\n4:15 Bet tie lika vi\u0146iem atst\u0101t augsto tiesu un apspried\u0101s sav\u0101 starp\u0101,\n4:16 Sac\u012bdami: Ko lai dar\u0101m ar \u0161iem cilv\u0113kiem? Jo, ka br\u012bnums caur vi\u0146iem noticis, tas zin\u0101ms visiem Jeruzalemes iedz\u012bvot\u0101jiem. Tas zin\u0101ms, un m\u0113s to nevaram noliegt.\n4:17 Bet lai tas t\u0101l\u0101k taut\u0101 neizpaustos, m\u0113s vi\u0146iem piedraud\u0113sim, lai tie Vi\u0146a v\u0101rd\u0101 vairs nevienam cilv\u0113kam nek\u0101 nerun\u0101.\n4:18 Un tie, pasauku\u0161i vi\u0146us, pav\u0113l\u0113ja vairs nerun\u0101t un nem\u0101c\u012bt J\u0113zus v\u0101rd\u0101.\n4:19 Tad P\u0113teris un J\u0101nis tiem atbild\u0113ja, sac\u012bdami: Spriediet, vai Dieva priek\u0161\u0101 ir taisn\u012bgi j\u016bs vair\u0101k klaus\u012bt nek\u0101 Dievu?\n4:20 Jo m\u0113s nevaram nerun\u0101t par to, ko esam redz\u0113ju\u0161i un dzird\u0113ju\u0161i.\n4:21 Un vi\u0146i piedraud\u0113dami atlaida tos, neatrazdami iemesla tautas d\u0113\u013c tos sod\u012bt, jo visi teica, kas bija dar\u012bts un kas bija noticis;\n4:22 Jo cilv\u0113kam, pie k\u0101 \u0161is izdziedin\u0101\u0161anas br\u012bnums notika, bija vair\u0101k nek\u0101 \u010detrdesmit gadu.\n4:23 Kad vi\u0146us atlaida, tie aizg\u0101ja pie sav\u0113jiem un st\u0101st\u012bja vi\u0146iem, ko augstie priesteri un vec\u0101kie tiem sac\u012bju\u0161i.\n4:24 To noklaus\u012bju\u0161ies, vi\u0146i vienpr\u0101t\u012bgi pac\u0113la savas balsis uz Dievu, sac\u012bdami: Kungs, kas esi rad\u012bjis debesis un zemi, j\u016bru un visu, kas tan\u012b ir,\n4:25 Kas caur Sv\u0113to Garu ar sava kalpa D\u0101vida, m\u016bsu t\u0113va, muti esi sac\u012bjis: K\u0101p\u0113c pag\u0101ni trako un \u013caudis izdom\u0101 neliet\u012bbas?\n4:26 Zemes \u0137\u0113ni\u0146i sace\u013cas un valdnieki apvienojas pret Kungu un Vi\u0146a Svaid\u012bto? (Ps.2,1-2)\n4:27 Jo patiesi \u0161in\u012b pils\u0113t\u0101 Herods un Poncijs Pil\u0101ts apvienoju\u0161ies ar pag\u0101niem un ar Izra\u0113\u013ca \u013caud\u012bm pret Tavu sv\u0113to kalpu J\u0113zu, ko Tu esi svaid\u012bjis,\n4:28 Lai dar\u012btu to, ko Tava roka un Tavs padoms nol\u0113mis, ka tam j\u0101notiek.\n4:29 Bet tagad, Kungs, skaties vi\u0146u draudos un dod saviem kalpiem piln\u0101 pa\u013c\u0101v\u012bb\u0101 run\u0101t Tavu v\u0101rdu!\n4:30 Izstiep savu roku dziedin\u0101\u0161anai un z\u012bmju un br\u012bnumu dar\u012b\u0161anai sava sv\u0113t\u0101 D\u0113la J\u0113zus v\u0101rd\u0101!\n4:31 P\u0113c l\u016bg\u0161anas nodreb\u0113ja vieta, kur vi\u0146i bija sapulc\u0113ju\u0161ies; un vi\u0146i visi k\u013cuva sv\u0113t\u0101 Gara pilni un dro\u0161sird\u012bgi run\u0101ja Dieva v\u0101rdu.\n4:32 Un daudzie tic\u012bgie bija viena sirds un viena dv\u0113sele; un neviens no vi\u0146iem nek\u0101 no t\u0101, kas vi\u0146iem bija, nesauca par savu, bet viss vi\u0146iem bija kop\u012bgs.\n4:33 Un apustu\u013ci liel\u0101 sp\u0113k\u0101 deva liec\u012bbu par m\u016bsu Kunga J\u0113zus Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161anos; un liela \u017e\u0113last\u012bba bija vi\u0146os visos.\n4:34 Un neviena tr\u016bc\u012bga nebija vi\u0146u starp\u0101, jo tie, kam bija t\u012brumi un nami, p\u0101rdeva tos un atnesa maksu par p\u0101rdoto,\n4:35 Un nolika apustu\u013ciem pie k\u0101jam. Un katram tika dal\u012bts, k\u0101 tam bja vajadz\u012bgs.\n4:36 Ar\u012b lev\u012bts J\u0101zeps, dzimis kiprietis, ko apustu\u013ci sauca par Barnabu, kas noz\u012bm\u0113: iepriecin\u0101\u0161anas d\u0113ls,\n4:37 P\u0101rdeva t\u012brumu, kas tam pieder\u0113ja, un naudu atnesa un nolika pie apustu\u013cu k\u0101j\u0101m.\n5:1 Bet k\u0101ds v\u012brs, v\u0101rd\u0101 Ananija, un vi\u0146a sieva Saf\u012bra p\u0101rdeva t\u012brumu\n5:2 Un ar sievas zi\u0146u nosl\u0113pa da\u013cu no t\u012bruma maksas, bet k\u0101du da\u013cu atnesa un nolika pie apustu\u013cu k\u0101j\u0101m.\n5:3 Tad P\u0113teris sac\u012bja: Ananij, k\u0101p\u0113c s\u0101tans iek\u0101rdin\u0101ja tavu sirdi, lai tu melotu Sv\u0113tajam Garam un nosl\u0113ptu da\u013cu no t\u012bruma maksas?\n5:4 Vai tev piedero\u0161ais nevar\u0113ja t\u0101 palikt un vai p\u0113c p\u0101rdo\u0161anas nebija tav\u0101 var\u0101? K\u0101p\u0113c tu \u0161o lietu ie\u0146\u0113mi sav\u0101 sird\u012b? Tu nesameloji cilv\u0113kam, bet Dievam.\n5:5 Tad Ananija, dzird\u0113dams \u0161os v\u0101rdus, pakrita un nomira; un visus, kas to dzird\u0113ja, p\u0101r\u0146\u0113ma lielas bailes.\n5:6 Tad jaunek\u013ci piec\u0113lu\u0161ies nog\u0101d\u0101ja vi\u0146u prom un, iznesu\u0161i ar\u0101, apbed\u012bja.\n5:7 Bet notika, ka p\u0113c apm\u0113ram trij\u0101m stund\u0101m, nezin\u0101dama, kas bija noticis, atn\u0101ca ar\u012b vi\u0146a sieva.\n5:8 Tad P\u0113teris vi\u0146ai sac\u012bja: Saki man, sieviet, vai j\u016bs par t\u0101du maksu p\u0101rdev\u0101t t\u012brumu? Un vi\u0146a sac\u012bja: J\u0101, par t\u0101du!\n5:9 Tad P\u0113teris teica vi\u0146ai: K\u0101p\u0113c j\u016bs esat vienoju\u0161ies k\u0101rdin\u0101t Kunga garu? L\u016bk, to k\u0101jas ir pie durv\u012bm, kas apbed\u012bja tavu v\u012bru, un vi\u0146i aiznes\u012bs ar\u012b tevi.\n5:10 T\u016bli\u0146 t\u0101 nokrita pie vi\u0146a k\u0101j\u0101m un nomira. Un jaunek\u013ci ien\u0101ku\u0161i atrada to miru\u0161u, un vi\u0146i aiznesa to un apraka pie vi\u0146as v\u012bra.\n5:11 Un lielas bailes p\u0101r\u0146\u0113ma visu draudzi un visus tos, kas to dzird\u0113ja.\n5:12 Bet caur apustu\u013cu rok\u0101m notika taut\u0101 daudz z\u012bmju un br\u012bnumu; un visi vienpr\u0101t\u012bgi bija kop\u0101 Salomona priek\u0161telp\u0101.\n5:13 Bet no p\u0101r\u0113jiem neviens neuzdro\u0161in\u0101j\u0101s tiem piebiedroties, bet tauta tos \u013coti godin\u0101ja.\n5:14 Tad arvien vair\u0101k auga to v\u012brie\u0161u un sievie\u0161u skaits, kas tic\u0113ja uz Kungu,\n5:15 T\u0101 k\u0101 tie iznesa slimos iel\u0101s un nolika gult\u0101s un nestav\u0101s, lai, P\u0113terim gar\u0101m ejot, kaut vi\u0146a \u0113na k\u0101du no tiem ap\u0113notu un tie atbr\u012bvotos no sav\u0101m kait\u0113m.\n5:16 Tad sapulc\u0113j\u0101s Jeruzalem\u0113 ar\u012b daudzi no kaimi\u0146u pils\u0113t\u0101m; tie atnesa neveselos un \u013cauno garu aps\u0113stos, un tie visi tika izdziedin\u0101ti.\n5:17 Tad c\u0113l\u0101s augstais priesteris un visi, kas kop\u0101 ar vi\u0146u bija (tie pieder\u0113ja pie saduceju sektas), k\u013cuva dusmu pilni\n5:18 Un apcietin\u0101ja apustu\u013cus, un novietoja tos publisk\u0101 cietum\u0101.\n5:19 Bet Kunga e\u0146\u0123elis nakt\u012b atv\u0113ra cietuma durvis, izveda vi\u0146us \u0101r\u0101 un sac\u012bja:\n5:20 Ejiet un, dievnam\u0101 nost\u0101ju\u0161ies, run\u0101jiet \u013caud\u012bm visus \u0161\u012bs dz\u012bv\u012bbas v\u0101rdus!\n5:21 To dzird\u0113ju\u0161i, vi\u0146i r\u012bta agrum\u0101 ieg\u0101ja sv\u0113tn\u012bc\u0101 un m\u0101c\u012bja. Tad ierad\u0101s augstais priesteris un tie, kas ar vi\u0146u kop\u0101 bija, un sasauca augsto tiesu un visus Izra\u0113\u013ca b\u0113rnu vec\u0101kos un nos\u016bt\u012bja uz cietumu atvest tos.\n5:22 Bet kad kalpi atn\u0101ca un, cietumu atv\u0113ru\u0161i, tos neatrada, vi\u0146i atgriez\u0101s un pazi\u0146oja,\n5:23 Sac\u012bdami: M\u0113s cietumu gan atrad\u0101m vis\u0101 r\u016bp\u012bb\u0101 aizsl\u0113gtu un sargus durvju priek\u0161\u0101 st\u0101vot, bet, atv\u0113ru\u0161i to, m\u0113s iek\u0161\u0101 nevienu neatrad\u0101m.\n5:24 Bet sv\u0113tn\u012bcas priek\u0161nieks un augstie priesteri, dzird\u0113dami \u0161os v\u0101rdus, bija nezi\u0146\u0101 par to, kas noticis.\n5:25 Bet k\u0101ds atn\u0101cis pazi\u0146oja vi\u0146iem: L\u016bk, v\u012bri, ko j\u016bs iemet\u0101t cietum\u0101, st\u0101v dievnam\u0101 un m\u0101ca \u013caudis.\n5:26 Tad sv\u0113tn\u012bcas priek\u0161nieks ar kalpiem aizg\u0101ja un atveda vi\u0146us, nepielietojot varu, jo baid\u012bj\u0101s no \u013caud\u012bm, ka tie nenom\u0113t\u0101tu vi\u0146us akme\u0146iem.\n5:27 Un tie, vi\u0146us atvedu\u0161i, novietoja augstaj\u0101 ties\u0101. Tad augstais priesteris jaut\u0101ja vi\u0146iem,\n5:28 Sac\u012bdams: M\u0113s jums stingri pav\u0113l\u0113j\u0101m nem\u0101c\u012bt \u0161in\u012b v\u0101rd\u0101. Un j\u016bs, l\u016bk, piepild\u0101t Jeruzalemi ar savu m\u0101c\u012bbu un gribat \u0161\u012b Cilv\u0113ka asinis saukt p\u0101r mums.\n5:29 Bet P\u0113teris un apustu\u013ci atbild\u0113ja, sac\u012bdami: Dievam j\u0101klausa vair\u0101k nek\u0101 cilv\u0113kiem.\n5:30 M\u016bsu t\u0113vu Dievs uzmodin\u0101ja J\u0113zu, kuru j\u016bs, piesitot krust\u0101, non\u0101v\u0113j\u0101t.\n5:31 Dievs ar savu labo roku Vi\u0146u paaugstin\u0101jis par Valdnieku un Pest\u012bt\u0101ju, lai Izra\u0113li vestu pie gr\u0113ku no\u017e\u0113lo\u0161anas un to piedo\u0161anas.\n5:32 M\u0113s esam \u0161o v\u0101rdu liecinieki un ar\u012b Sv\u0113tais Gars, ko Dievs devis visiem, kas Vi\u0146am paklausa.\n5:33 To dzird\u0113ju\u0161i, tie saniknoj\u0101s un nodom\u0101ja vi\u0146us non\u0101v\u0113t.\n5:34 Bet k\u0101ds farizejs, v\u0101rd\u0101 Gamali\u0113ls, vis\u0101 taut\u0101 iec\u012bn\u012bts bausl\u012bbas m\u0101c\u012bt\u0101js, piec\u0113l\u0101s augstaj\u0101 ties\u0101 un lika \u0161os cilv\u0113kus uz \u012bsu br\u012bdi izvest \u0101r\u0101.\n5:35 Un vi\u0146\u0161 tiem sac\u012bja: Izra\u0113lie\u0161u v\u012bri, padom\u0101jiet sev\u012b, ko j\u016bs gribat dar\u012bt ar \u0161iem cilv\u0113kiem!\n5:36 Jo pirms k\u0101d\u0101m dien\u0101m sac\u0113l\u0101s Toedass, sac\u012bdams, ka vi\u0146\u0161 kaut kas esot. Vi\u0146am piebiedroj\u0101s skait\u0101 ap \u010detri simti v\u012bru. Vi\u0146u non\u0101v\u0113ja; un visi, kas vi\u0146am tic\u0113ja, tika izkl\u012bdin\u0101ti un izn\u012bcin\u0101ti.\n5:37 P\u0113c vi\u0146a pierakst\u012b\u0161an\u0101s laik\u0101 sadumpoj\u0101s galilejietis J\u016bdass un aizr\u0101va sev l\u012bdz tautu; bet vi\u0146\u0161 pats g\u0101ja boj\u0101, un visi, kas vi\u0146am pievienoj\u0101s, tika izkl\u012bdin\u0101ti.\n5:38 T\u0101p\u0113c es jums tagad saku: atk\u0101pieties no \u0161iem cilv\u0113kiem un atst\u0101jiet tos, jo, ja \u0161is ir cilv\u0113ku nodoms un darbs, tad tas neizn\u0101ks.\n5:39 Bet ja Dieva, tad j\u016bs nevar\u0113siet to izn\u012bcin\u0101t. Pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 j\u016bs izr\u0101d\u012bsities Dieva pretinieki. Tie vi\u0146am piekrita.\n5:40 Un vi\u0146i, pasauku\u0161i apustu\u013cus, \u0161aust\u012bja tos un, piekodin\u0101dami nekad vairs nerun\u0101t J\u0113zus v\u0101rd\u0101, atlaida tos.\n5:41 Tad vi\u0146i priec\u0101damies aizg\u0101ja no augst\u0101s tiesas, jo bija atz\u012bti par cien\u012bgiem J\u0113zus v\u0101rda d\u0113\u013c ciest negodu.\n5:42 Bet vi\u0146i nemit\u0113j\u0101s sv\u0113tn\u012bc\u0101 un m\u0101j\u0101s ik dienas m\u0101c\u012bt un sludin\u0101t J\u0113zu Kristu.\n6:1 Bet tan\u012bs dien\u0101s, m\u0101cek\u013cu skaitam pieaugot, grie\u0137u starp\u0101 c\u0113l\u0101s kurn\u0113\u0161ana pret ebrejiem, ka ikdieni\u0161\u0137aj\u0101 apkalpo\u0161an\u0101 vi\u0146u atraitnes netiek iev\u0113rotas.\n6:2 Tad tie divpadsmit, sasauku\u0161i daudz m\u0101cek\u013cu, sac\u012bja: Nepiekl\u0101jas mums atst\u0101t Dieva v\u0101rdu un kalpot galdam.\n6:3 T\u0101p\u0113c, br\u0101\u013ci, izraugiet no sava vidus septi\u0146us goda v\u012brus, Sv\u0113t\u0101 Gara un gudr\u012bbas pilnus, kurus tad m\u0113s iecelsim \u0161in\u012b darb\u0101,\n6:4 Bet m\u0113s past\u0101v\u0113sim l\u016bg\u0161an\u0101 un v\u0101rda kalpo\u0161an\u0101.\n6:5 Un \u0161\u012b runa patika visai san\u0101ksmei. Un vi\u0146i izv\u0113l\u0113ja Stefanu, v\u012bru, kas bija tic\u012bbas un Sv\u0113t\u0101 Gara pilns, un Filipu, un Prohoru, un Nikanoru, un Timonu, un Parmenu, un ien\u0101c\u0113ju Nikolaju no Antiohijas.\n6:6 \u0160os vi\u0146i st\u0101d\u012bja apustu\u013ciem priek\u0161\u0101; un tie, Dievu piel\u016bgdami, uzlika vi\u0146iem rokas.\n6:7 Un Kunga v\u0101rds auga, un m\u0101cek\u013cu skaits Jeruzalem\u0113 stipri vairoj\u0101s; ar\u012b liels pulks priesteru k\u013cuva padev\u012bgs tic\u012bbai.\n6:8 Bet Stefans, b\u016bdams \u017e\u0113last\u012bbas un sp\u0113ka pilns, dar\u012bja lielus br\u012bnumus un z\u012bmes taut\u0101.\n6:9 Tad c\u0113l\u0101s da\u017ei no t\u0101 saucam\u0101s libert\u012b\u0146u un kir\u0113nie\u0161u, un aleksandrie\u0161u sinagogas un no tiem, kas bija no Kilikijas un \u0100zijas, un str\u012bd\u0113j\u0101s ar Stefanu;\n6:10 Un vi\u0146i nesp\u0113ja pretoties gudr\u012bbai un garam, kas no vi\u0146a run\u0101ja.\n6:11 Tad vi\u0146i sak\u016bd\u012bja v\u012brus, lai saka: M\u0113s dzird\u0113j\u0101m, ka vi\u0146\u0161 run\u0101 zaimu v\u0101rdus pret Mozu un Dievu.\n6:12 Tad tie sak\u016bd\u012bja tautu un vec\u0101kos, un rakstu m\u0101c\u012bt\u0101jus. Tie saskr\u0113ju\u0161i satv\u0113ra vi\u0146u un aizveda augstaj\u0101 ties\u0101.\n6:13 Un tie uzst\u0101d\u012bja mel\u012bgu liec\u012bbu, kas sac\u012bja: \u0160is cilv\u0113ks nemit\u0113jas run\u0101t pret sv\u0113to vietu un bausl\u012bbu.\n6:14 M\u0113s dzird\u0113j\u0101m vi\u0146u sak\u0101m, ka \u0161is J\u0113zus no N\u0101caretes izpost\u012bs \u0161o vietu un p\u0101rgroz\u012bs para\u017eas, ko mums devis Mozus.\n6:15 Un visi, kas s\u0113d\u0113ja augstaj\u0101 ties\u0101, uzl\u016bkoju\u0161i vi\u0146u, redz\u0113ja t\u0101 seju it k\u0101 e\u0146\u0123e\u013ca vaigu.\n7:1 Tad augstais priesteris sac\u012bja: Vai tas t\u0101 ir?\n7:2 Vi\u0146\u0161 teica: Br\u0101\u013ci un t\u0113vi, klausieties! God\u012bbas Dievs par\u0101d\u012bj\u0101s m\u016bsu t\u0113vam \u0100brahamam, kad tas bija Mezopot\u0101mij\u0101, pirms vi\u0146\u0161 p\u0101rc\u0113l\u0101s dz\u012bvot H\u0101ran\u0101.\n7:3 Un sac\u012bja vi\u0146am: Aizej no savas zemes un saviem radiem un ej uz zemi, ko es tev r\u0101d\u012b\u0161u.\n7:4 Tad vi\u0146\u0161 aizg\u0101ja no kaldejie\u0161u zemes un dz\u012bvoja H\u0101ran\u0101. No turienes, kad t\u0101 t\u0113vs nomira, Vi\u0146\u0161 to p\u0101rc\u0113la \u0161in\u012b zem\u0113, kur\u0101 j\u016bs tagad dz\u012bvojat;\n7:5 Un te Vi\u0146\u0161 tam nedeva mantojum\u0101 ne p\u0113das platuma, bet apsol\u012bja to dot \u012bpa\u0161um\u0101 vi\u0146am un p\u0113c vi\u0146a - t\u0101 p\u0113cn\u0101c\u0113jiem, kad vi\u0146am d\u0113la v\u0113l nebija.\n7:6 Tad Dievs vi\u0146am sac\u012bja: Tavi p\u0113cn\u0101c\u0113ji b\u016bs piedz\u012bvot\u0101ji sve\u0161\u0101 zem\u0113, un tos verdzin\u0101s un slikti ar tiem apiesies \u010detri simti gadu;\n7:7 Un Kungs sac\u012bja: Tautu, kurai tie vergos, es ties\u0101\u0161u; un p\u0113c tam tie izies un kalpos man \u0161in\u012b viet\u0101.\n7:8 Un Vi\u0146\u0161 tam deva apgraiz\u012b\u0161anas der\u012bbu; un vi\u0146\u0161 dzemdin\u0101ja \u012az\u0101ku un to apgraiz\u012bja astotaj\u0101 dien\u0101; un \u012az\u0101ks - J\u0113kabu un J\u0113kabs - divpadsmit ciltst\u0113vus;\n7:9 Un ciltst\u0113vi skaud\u012bbas d\u0113\u013c p\u0101rdeva J\u0101zepu uz \u0112\u0123ipti, bet Dievs bija ar vi\u0146u.\n7:10 Un Vi\u0146\u0161 to izgl\u0101ba no vis\u0101m t\u0101 b\u0113d\u0101m, un deva vi\u0146am \u017e\u0113last\u012bbu un gudr\u012bbu faraona, \u0112\u0123iptes \u0137\u0113ni\u0146a, priek\u0161\u0101, un tas iec\u0113la vi\u0146u par \u0112\u0123iptes un visa sava nama valdnieku.\n7:11 Tad n\u0101ca bads un lielas cie\u0161anas p\u0101r visu \u0112\u0123ipti un Kanaanu, un m\u016bsu t\u0113vi neatrada vairs p\u0101rtiku.\n7:12 Kad J\u0113kabs dzird\u0113ja, ka \u0112\u0123ipt\u0113 ir lab\u012bba, vi\u0146\u0161 s\u016bt\u012bja m\u016bsu t\u0113vus pirmo reizi.\n7:13 Bet otrreiz br\u0101\u013ci pazina J\u0101zepu, un faraonam k\u013cuva vi\u0146a cilts zin\u0101ma.\n7:14 Tad J\u0101zeps s\u016bt\u012bja un aicin\u0101ja pie sevis savu t\u0113vu J\u0113kabu un visus savus radus, septi\u0146desmit piecas dv\u0113seles.\n7:15 Un J\u0113kabs p\u0101rg\u0101ja uz \u0112\u0123ipti, un nomira vi\u0146\u0161 un m\u016bsu t\u0113vi.\n7:16 Un tos p\u0101rveda Sihem\u0101 un guld\u012bja kap\u0101, ko \u0100brahams, maks\u0101jot sudrab\u0101, nopirka Sihema d\u0113la Emmora b\u0113rniem.\n7:17 Bet kad tuvoj\u0101s apsol\u012bjuma laiks, ko Dievs \u0100brahamam bija sol\u012bjis, tauta auga un vairoj\u0101s \u0112\u0123ipt\u0113,\n7:18 Iekams \u0112\u0123ipt\u0113 nec\u0113l\u0101s cits \u0137\u0113ni\u0146\u0161, kas J\u0101zepu nepazina.\n7:19 Vi\u0146\u0161 piev\u012bla m\u016bsu tautu un apspieda m\u016bsu t\u0113vus, lai tie pamestu savus b\u0113rnus, lai tie nedz\u012bvotu.\n7:20 Tan\u012b laik\u0101 piedzima Mozus. Vi\u0146\u0161 bija Dievam pat\u012bkams un tika tr\u012bs m\u0113ne\u0161us audzin\u0101ts sava t\u0113va nam\u0101.\n7:21 Bet kad tas bija izlikts, faraona meita pa\u0146\u0113ma to un audzin\u0101ja vi\u0146u sev par d\u0113lu.\n7:22 Un Mozu m\u0101c\u012bja vis\u0101s \u0113\u0123iptie\u0161u gudr\u012bb\u0101s, un tas bija varens savos v\u0101rdos un darbos.\n7:23 Kad vi\u0146\u0161 k\u013cuva \u010detrdesmit gadus vecs, vi\u0146am ien\u0101ca pr\u0101t\u0101 apmekl\u0113t savus br\u0101\u013cus, Izra\u0113\u013ca b\u0113rnus.\n7:24 Un vi\u0146\u0161, ieraudz\u012bjis k\u0101du netaisn\u012bgi cie\u0161am, aizst\u0101v\u0113ja to; un vi\u0146\u0161 to, kas netaisn\u012bgi cieta, atrieba, nosizdams \u0113\u0123iptieti.\n7:25 Vi\u0146\u0161 dom\u0101ja, ka br\u0101\u013ci saprat\u012bs, ka Dievs tos izgl\u0101bis ar vi\u0146a roku; bet tie to nesaprata.\n7:26 N\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101, kad tie \u0137ildoj\u0101s, vi\u0146\u0161 ierad\u0101s pie tiem un uzaicin\u0101ja tos samierin\u0101ties, sac\u012bdams: V\u012bri, j\u016bs esat br\u0101\u013ci, k\u0101p\u0113c j\u016bs kait\u0113jat viens otram?\n7:27 Bet tas, kas savam tuv\u0101kajam dar\u012bja p\u0101rest\u012bbu, atgr\u016bda vi\u0146u, sac\u012bdams: Kas tevi iec\u0113lis mums par priek\u0161nieku un tiesnesi?\n7:28 Vai tu gribi non\u0101v\u0113t t\u0101pat, k\u0101 tu vakar non\u0101v\u0113ji \u0113\u0123iptieti?\n7:29 \u0160o v\u0101rdu d\u0113\u013c Mozus aizb\u0113ga un k\u013cuva ien\u0101c\u0113js Madijana zem\u0113, kur no vi\u0146a dzima divi d\u0113li.\n7:30 Kad \u010detrdesmit gadu bija pag\u0101jis, Sinaja kalna tuksnes\u012b vi\u0146am par\u0101d\u012bj\u0101s e\u0146\u0123elis dego\u0161\u0101 \u0113rk\u0161\u0137u kr\u016bma liesm\u0101.\n7:31 To redz\u0113dams, Mozus br\u012bn\u012bj\u0101s par \u0161o par\u0101d\u012bbu. Un kad vi\u0146\u0161 pieg\u0101ja to apskat\u012bt, Kunga balss atskan\u0113ja uz vi\u0146u, sac\u012bdama:\n7:32 Es esmu tavu t\u0113vu Dievs, \u0100brahama Dievs, \u012az\u0101ka Dievs un J\u0113kaba Dievs. Tad Mozus, bai\u013cu p\u0101r\u0146emts, neuzdro\u0161in\u0101j\u0101s vairs to uzl\u016bkot.\n7:33 Bet Kungs vi\u0146am sac\u012bja: Noauj kurpes no sav\u0101m k\u0101j\u0101m, jo t\u0101 vieta, kur tu st\u0101vi, ir sv\u0113ta zeme!\n7:34 Es redz\u0113dams redz\u0113ju savas tautas apspie\u0161anu \u0112\u0123ipt\u0113 un dzird\u0113ju vi\u0146as vaimanas, un atn\u0101cu to atbr\u012bvot; bet tagad n\u0101c, es tevi s\u016bt\u012b\u0161u uz \u0112\u0123ipti!\n7:35 \u0160o Mozu, ko tie noliedza, sac\u012bdami: Kas tevi iec\u0113lis mums par priek\u0161nieku un tiesnesi? \u0160o Dievs s\u016bt\u012bja par priek\u0161nieku un atbr\u012bvot\u0101ju ar e\u0146\u0123e\u013ca roku, kas vi\u0146am par\u0101d\u012bj\u0101s \u0113rk\u0161\u0137u kr\u016bm\u0101.\n7:36 Vi\u0146\u0161 tos izveda, dar\u012bdams br\u012bnumus un z\u012bmes \u0112\u0123iptes zem\u0113, Sarkanaj\u0101 j\u016br\u0101 un \u010detrdesmit gadus tuksnes\u012b.\n7:37 \u0160is ir tas Mozus, kas sac\u012bja Izra\u0113\u013ca b\u0113rniem: Dievs c\u0113la jums pravieti no j\u016bsu br\u0101\u013ciem, t\u0101pat k\u0101 mani. Vi\u0146u klausiet!\n7:38 Vi\u0146\u0161 ir tas, kas draudzes vid\u016b tuksnes\u012b bija kop\u0101 ar e\u0146\u0123eli, kas run\u0101ja vi\u0146am Sinaja kaln\u0101, un bija pie m\u016bsu t\u0113viem, un sa\u0146\u0113ma dz\u012bv\u012bbas v\u0101rdus, lai tos nodotu mums.\n7:39 M\u016bsu t\u0113vi negrib\u0113ja vi\u0146am paklaus\u012bt, bet tie atmeta vi\u0146u un sav\u0101s sird\u012bs atgriez\u0101s \u0112\u0123ipt\u0113,\n7:40 Sac\u012bdami \u0100ronam: Darini mums dievus, kas m\u016bs vad\u012btu, jo m\u0113s nezin\u0101m, kas noticis ar \u0161o Mozu, kas izveda m\u016bs no \u0112\u0123iptes zemes.\n7:41 Un tan\u012bs dien\u0101s vi\u0146i darin\u0101ja te\u013cu, nesa elkam upuri un priec\u0101j\u0101s par savu roku darbu.\n7:42 Bet Dievs nov\u0113rs\u0101s un atdeva tos debess karasp\u0113ka kalp\u012bbai, k\u0101 tas rakst\u012bts pravie\u0161a gr\u0101mat\u0101: Vai tu, Izra\u0113\u013ca nams, \u0161ajos \u010detrdesmit gados tuksnes\u012b man upur\u0113ji dz\u012bvniekus un upura d\u0101vanas? (Am.5,25)\n7:43 J\u016bs pie\u0146\u0113m\u0101t Moloha telti un sava dieva Remfana zvaigzni, t\u0113lus, ko darin\u0101j\u0101t to piel\u016bg\u0161anai; un es j\u016bs p\u0101rcel\u0161u vi\u0146pus Babilonas. (Am.5,25-27)\n7:44 Der\u012bbas telts bija ar m\u016bsu t\u0113viem tuksnes\u012b, k\u0101 to pav\u0113l\u0113ja Dievs, sac\u012bdams Mozum, lai vi\u0146\u0161 to uztaisa p\u0113c parauga, k\u0101du tas redz\u0113ja.\n7:45 M\u016bsu t\u0113vi, to pa\u0146\u0113mu\u0161i, ar J\u0113zu ienesa pag\u0101nu da\u013c\u0101. Dievs tos izdzina m\u016bsu t\u0113vu vaiga priek\u0161\u0101 l\u012bdz pat D\u0101vida dien\u0101m.\n7:46 Tas iemantoja \u017e\u0113last\u012bbu pie Dieva un l\u016bdza, lai vi\u0146\u0161 atrastu m\u0101jokli J\u0113kaba Dievam.\n7:47 Tad Salomons uzc\u0113la Vi\u0146am namu.\n7:48 Bet Visaugst\u0101kais nem\u0101jo rok\u0101m darin\u0101tos, k\u0101 to pravietis saka:\n7:49 Debess ir mans s\u0113deklis, bet zeme manu k\u0101ju pakl\u0101js. K\u0101du namu j\u016bs man uzcelsiet, saka Kungs, vai kur ir mana atdusas vieta?\n7:50 Vai ne mana roka visu to dar\u012bjusi? (Is.66,1-2)\n7:51 J\u016bs, st\u016brgalvji, ar neapgraiz\u012btaj\u0101m sird\u012bm un aus\u012bm! J\u016bs vienm\u0113r pretojaties Sv\u0113tajam Garam: k\u0101 j\u016bsu t\u0113vi, t\u0101 ar\u012b j\u016bs.\n7:52 Kuru no pravie\u0161iem j\u016bsu t\u0113vi nav vaj\u0101ju\u0161i? Vi\u0146i non\u0101v\u0113ja tos, kas iepriek\u0161 pasludin\u0101ja Taisn\u012bg\u0101 atn\u0101k\u0161anu. Vi\u0146a nodev\u0113ji un slepkavas j\u016bs esat tagad k\u013cuvu\u0161i;\n7:53 Ar e\u0146\u0123e\u013cu r\u012bkojumu j\u016bs esat bausl\u012bbu sa\u0146\u0113mu\u0161i, bet nepild\u012bj\u0101t.\n7:54 To dzirdot, tie saskait\u0101s sav\u0101s sird\u012bs un grieza zobus uz vi\u0146u.\n7:55 Bet vi\u0146\u0161, Sv\u0113t\u0101 Gara pilns, uzl\u016bkodams debesis, redz\u0113ja Dieva god\u012bbu un J\u0113zu st\u0101vam pie Dieva lab\u0101s rokas,\n7:56 Un sac\u012bja: L\u016bk, es redzu debesis atv\u0113rtas un Cilv\u0113ka D\u0113lu st\u0101vam pie Dieva lab\u0101s rokas.\n7:57 Bet tie, stipr\u0101 bals\u012b kliegdami, aizb\u0101za savas ausis un vienpr\u0101t\u012bgi uzbruka vi\u0146am.\n7:58 Un vi\u0146i akme\u0146iem nom\u0113t\u0101ja Stefanu, kas sauca un sac\u012bja: Kungs J\u0113zu, pie\u0146em manu garu!\n7:60 Un vi\u0146\u0161, ce\u013cos nometies, ska\u013c\u0101 bals\u012b sauca, sac\u012bdams: Kungs, nepieskaiti tiem \u0161o gr\u0113ku! To sac\u012bjis, vi\u0146\u0161 aizmiga Kung\u0101. Un Sauls piekrita vi\u0146a non\u0101v\u0113\u0161anai.\n8:1 Bet tan\u012b dien\u0101 notika liela Jeruzalemes bazn\u012bcas vaj\u0101\u0161ana; un visi, iz\u0146emot apustu\u013cus, tika izkl\u012bdin\u0101ti J\u016bdejas un Samarijas apvidos.\n8:2 Tad dievbij\u012bgie v\u012bri apbed\u012bja Stefanu un \u013coti vi\u0146u apraud\u0101ja.\n8:3 Bet Sauls post\u012bja Bazn\u012bcu, iedams namos, tverot v\u012brie\u0161us un sievietes un nododot tos cietum\u0101.\n8:4 Bet izkl\u012bdin\u0101tie staig\u0101ja apk\u0101rt, sludin\u0101dami Dieva v\u0101rdu.\n8:5 Tad Filips nog\u0101ja Samarijas pils\u0113t\u0101 un sludin\u0101ja tiem Kristu.\n8:6 Bet \u013caudis uzman\u012bgi un vienpr\u0101t\u012bgi klaus\u012bj\u0101s, ko Filips run\u0101ja, un redz\u0113ja z\u012bmes, ko vi\u0146\u0161 dar\u012bja.\n8:7 Jo no daudziem, kas bija \u013cauno garu aps\u0113sti, tie izg\u0101ja, stipr\u0101 bals\u012b kliegdami; bet daudzi triekas skartie un tizlie tika izdziedin\u0101ti.\n8:8 Un liels prieks bija tan\u012b pils\u0113t\u0101.\n8:9 Bet k\u0101ds v\u012brs, v\u0101rd\u0101 S\u012bmanis, kas agr\u0101k pils\u0113t\u0101 bija burvis, kr\u0101pa Samarijas \u013caudis, sac\u012bdams, ka vi\u0146\u0161 esot kas liels.\n8:10 Vi\u0146u iev\u0113roja visi: no maza l\u012bdz lielam, sac\u012bdami: \u0160is ir t\u0101 sauktais lielais Dieva sp\u0113ks.\n8:11 Bet vi\u0146i t\u0101p\u0113c to iev\u0113roja, ka tas ilgu laiku ar sav\u0101m burv\u012bb\u0101m tos bija apmulsin\u0101jis.\n8:12 Bet kad tie notic\u0113ja Filipam, kas sludin\u0101ja Dieva valst\u012bbu, v\u012brie\u0161i un sievietes tika krist\u012bti J\u0113zus Kristus v\u0101rd\u0101.\n8:13 Tad ar\u012b pats S\u012bmanis k\u013cuva tic\u012bgs un, pie\u0146\u0113mis krist\u012bbu, piebiedroj\u0101s Filipam, bet vi\u0146\u0161, redz\u0113dams notiekam z\u012bmes un lielus br\u012bnumus, apmulsis br\u012bn\u012bj\u0101s.\n8:14 Kad apustu\u013ci, kas bija Jeruzalem\u0113, izdzirda, ka Samarija pie\u0146\u0113musi Dieva v\u0101rdu, tie s\u016bt\u012bja pie vi\u0146iem P\u0113teri un J\u0101ni.\n8:15 Tie atn\u0101ku\u0161i l\u016bdza Dievu par vi\u0146iem, lai tie sa\u0146emtu Sv\u0113to Garu.\n8:16 Jo Tas v\u0113l ne p\u0101r vienu no vi\u0146iem nebija n\u0101cis, bet vi\u0146i bija krist\u012bti tikai Kunga J\u0113zus v\u0101rd\u0101.\n8:17 Tad vi\u0146i uzlika tiem rokas, un tie sa\u0146\u0113ma Sv\u0113to Garu.\n8:18 Bet S\u012bmanis, redz\u0113dams, ka caur apustu\u013cu roku uzlik\u0161anu tiek dots Sv\u0113tais Gars, pied\u0101v\u0101ja tiem naudu,\n8:19 Sac\u012bdams: Dodiet ar\u012b man \u0161o varu, lai ikviens, kam es uzlik\u0161u rokas, sa\u0146emtu Sv\u0113to Garu! Bet P\u0113teris sac\u012bja vi\u0146am:\n8:20 Tava nauda lai iet ar tevi pazu\u0161an\u0101, jo tu dom\u0101ji Dieva d\u0101vanu par naudu iemantot!\n8:21 Tev nav ne da\u013cas, nedz mantojuma no \u0161\u012bs m\u0101c\u012bbas, jo tava sirds nav taisn\u012bga Dieva priek\u0161\u0101.\n8:22 T\u0101p\u0113c atgriezies no \u0161\u012b sava \u013caunuma un l\u016bdz Dievu! Varb\u016bt \u0161\u012b tavas sirds iedoma tiks tev piedota.\n8:23 K\u0101 es redzu, tu esi \u017eults r\u016bgtuma pilns un netaisn\u012bbas sait\u0113s.\n8:24 Bet S\u012bmanis atbild\u0113ja, sac\u012bdams: L\u016bdziet j\u016bs Kungu par mani, lai nekas no t\u0101, ko j\u016bs sac\u012bj\u0101t, nen\u0101k p\u0101r mani!\n8:25 Tad vi\u0146i, Dieva v\u0101rdu apliecin\u0101ju\u0161i un pav\u0113st\u012bju\u0161i, griez\u0101s atpaka\u013c uz Jeruzalemi un v\u0113l daudziem Samarijas apgabaliem sludin\u0101ja eva\u0146\u0123\u0113liju.\n8:26 Tad Kunga e\u0146\u0123elis sac\u012bja Filipam: Celies un ej uz dienvidiem pa ce\u013cu, kas ved no Jeruzalemes uz Gazu, kas ir tuksne\u0161ains!\n8:27 Vi\u0146\u0161 c\u0113l\u0101s un aizg\u0101ja. Un, l\u016bk, k\u0101ds v\u012brs no Etiopijas, einuhs, Etiopijas \u0137\u0113ni\u0146ienes Kandakes pilnvarnieks, kas p\u0101rvald\u012bja visas vi\u0146as mantn\u012bcas, bija ieradies Jeruzalem\u0113 piel\u016bgt Dievu.\n8:28 Un atce\u013c\u0101, s\u0113d\u0113dams savos ratos, vi\u0146\u0161 las\u012bja pravieti Isaju.\n8:29 Tad Gars sac\u012bja Filipam: Ej un piebiedrojies \u0161iem ratiem!\n8:30 Filips piesteidzies un izdzirdis vi\u0146u las\u0101m pravieti Isaju, sac\u012bja: Vai tu dom\u0101, ka saproti, ko tu lasi?\n8:31 Vi\u0146\u0161 sac\u012bja: K\u0101 lai es to varu, ja man neviens nepaskaidro? Un vi\u0146\u0161 l\u016bdza Filipu iek\u0101pt un aps\u0113sties pie vi\u0146a.\n8:32 Bet Rakstu vieta, ko vi\u0146\u0161 las\u012bja, bija \u0161\u012b: It k\u0101 avs, ko veda nokau\u0161anai, un k\u0101 j\u0113rs kluss cirp\u0113ja priek\u0161\u0101, t\u0101 Vi\u0146\u0161 neatv\u0113ra savu muti.\n8:33 Vi\u0146a pazemo\u0161anai tiesa tika atcelta. Kas izst\u0101st\u012bs Vi\u0146a cilti, jo Vi\u0146a dz\u012bv\u012bba tiek pa\u0146emta no \u0161\u012bs zemes? (Is.53,7-8)\n8:34 Tad einuhs jaut\u0101ja Filipam, sac\u012bdams: Es tevi l\u016bdzu, par ko pravietis to saka? Par sevi vai par k\u0101du citu?\n8:35 Bet Filips, atdar\u012bjis savu muti, un ies\u0101kdams ar \u0161iem Rakstiem, sludin\u0101ja vi\u0146am J\u0113zu.\n8:36 Un vi\u0146i, ce\u013cu turpin\u0101dami, nok\u013cuva pie k\u0101da \u016bdens; un einuhs sac\u012bja: L\u016bk, \u016bdens! Kas mani kav\u0113 krist\u012bties?\n8:37 Filips sac\u012bja: Ja tu no visas sirds tici, tad to var. Un vi\u0146\u0161 atbild\u0113ja, sac\u012bdams: Es ticu, ka J\u0113zus Kristus ir Dieva D\u0113ls.\n8:38 Un vi\u0146\u0161 pav\u0113l\u0113ja aptur\u0113t ratus, un vi\u0146i abi, Filips un einuhs, iek\u0101pa \u016bden\u012b, un vi\u0146\u0161 to krist\u012bja.\n8:39 Kad vi\u0146i izk\u0101pa no \u016bdens, t\u0101 Kunga Gars aizr\u0101va Filipu, un einuhs vi\u0146u vairs neredz\u0113ja, bet l\u012bksms turpin\u0101ja ce\u013cu.\n8:40 Bet Filips tika atrasts Azot\u0101 un, eva\u0146\u0123\u0113liju sludin\u0101dams, p\u0101rstaig\u0101ja visas pils\u0113tas, kam\u0113r non\u0101ca C\u0113zarej\u0101.\n9:1 Bet Sauls, v\u0113l vienm\u0113r dvesdams draudus un n\u0101vi p\u0101r Kunga m\u0101cek\u013ciem, g\u0101ja pie augst\u0101 priestera\n9:2 Un l\u016bdza no vi\u0146a v\u0113stules Damaskas sinagog\u0101m, lai \u0161\u012bs m\u0101c\u012bbas v\u012brie\u0161us un sievietes, kurus atrad\u012bs, saist\u012btus vestu uz Jeruzalemi.\n9:3 Un notika, vi\u0146am ce\u013cojot, ka vi\u0146\u0161 tuvoj\u0101s Damaskai; un piepe\u0161i gaisma no debes\u012bm apsp\u012bd\u0113ja vi\u0146u.\n9:4 Un vi\u0146\u0161, zem\u0113 nokritis, dzird\u0113ja balsi sak\u0101m vi\u0146am: Saul, Saul, k\u0101p\u0113c tu mani vaj\u0101?\n9:5 Vi\u0146\u0161 sac\u012bja: Kas tu esi, Kungs? Un Vi\u0146\u0161: Es esmu J\u0113zus, ko tu vaj\u0101. Gr\u016bti tev pret dzenuli spert.\n9:6 Un vi\u0146\u0161 tr\u012bc\u0113dams izbr\u012bn\u0101 sac\u012bja: Kungs, ko Tu gribi, lai es daru? Un Kungs sac\u012bja vi\u0146am: Celies un ej pils\u0113t\u0101; un tur tev pateiks, kas tev j\u0101dara.\n9:7 Bet tie v\u012bri, kas kop\u0101 ar vi\u0146u ce\u013coja, st\u0101v\u0113ja k\u0101 m\u0113mi, jo balsi vi\u0146i gan dzird\u0113ja, bet nevienu neredz\u0113ja.\n9:8 Tad Sauls piec\u0113l\u0101s no zemes un, acis atv\u0113ris, nek\u0101 neredz\u0113ja. Aiz rok\u0101m vezdami, tie ieveda vi\u0146u Damask\u0101.\n9:9 Un vi\u0146\u0161 tur bija tr\u012bs dienas nek\u0101 neredz\u0113dams, ne\u0113dis un nedz\u0113ris.\n9:10 Bet Damask\u0101 bija k\u0101ds m\u0101ceklis, v\u0101rd\u0101 Ananija; un Kungs par\u0101d\u012bb\u0101 vi\u0146u uzrun\u0101ja: Ananij! Un tas sac\u012bja: \u0160eit es esmu, Kungs.\n9:11 Un Kungs sac\u012bja vi\u0146am: Celies un ej uz t\u0101 saukto Taisno ielu un uzmekl\u0113 J\u016bdas m\u0101j\u0101 tarsieti, v\u0101rd\u0101 Sauls, jo l\u016bk, vi\u0146\u0161 tur l\u016bdz Dievu.\n9:12 Un vi\u0146\u0161 redz\u0113ja v\u012brieti, v\u0101rd\u0101 Ananiju, kas ien\u0101ca un uzlika vi\u0146am rokas, lai tas atdab\u016btu redzi.\n9:13 Bet Ananija atbild\u0113ja: Kungs, es no daudziem esmu dzird\u0113jis par \u0161o v\u012bru, cik daudz \u013cauna vi\u0146\u0161 Taviem sv\u0113tajiem dar\u012bjis Jeruzalem\u0113;\n9:14 Un te vi\u0146am ir augsto priesteru pilnvara saist\u012bt visus, kas piesauc Tavu v\u0101rdu.\n9:15 Tad Kungs sac\u012bja vi\u0146am: Ej, jo vi\u0146\u0161 man ir izredz\u0113ts trauks, lai nestu manu v\u0101rdu pag\u0101niem, \u0137\u0113ni\u0146iem un Izra\u0113\u013ca b\u0113rniem.\n9:16 Jo es vi\u0146am r\u0101d\u012b\u0161u, cik daudz tam b\u016bs j\u0101cie\u0161 mana v\u0101rda d\u0113\u013c.\n9:17 Un Ananija aizg\u0101ja un ieg\u0101ja nam\u0101, un, uzlicis rokas, sac\u012bja: Br\u0101li, Saul, Kungs J\u0113zus, kas tev par\u0101d\u012bj\u0101s ce\u013c\u0101, pa kuru tu n\u0101ci, s\u016bt\u012bja mani, lai tu k\u013c\u016btu redz\u012bgs un Sv\u0113t\u0101 Gara pilns.\n9:18 Un t\u016bda\u013c no vi\u0146a ac\u012bm nokrita it k\u0101 zv\u012b\u0146as; un vi\u0146\u0161 k\u013cuva redz\u012bgs. Vi\u0146\u0161 piec\u0113l\u0101s un tika krist\u012bts.\n9:19 Un vi\u0146\u0161, pie\u0146\u0113mis bar\u012bbu, atspirga. Tad vi\u0146\u0161 da\u017eas dienas palika pie m\u0101cek\u013ciem, kas bija Damask\u0101.\n9:20 Un t\u016bda\u013c vi\u0146\u0161 sinagog\u0101s sludin\u0101ja par J\u0113zu, ka Vi\u0146\u0161 ir Dieva D\u0113ls.\n9:21 Bet visi, kas to dzird\u0113ja, br\u012bn\u012bj\u0101s un sac\u012bja: Vai vi\u0146\u0161 nav tas, kas Jeruzalem\u0113 vaj\u0101ja tos, kas piesauca \u0161o v\u0101rdu? Un vai t\u0101p\u0113c vi\u0146\u0161 nav n\u0101cis \u0161urp, lai tos saist\u012btus vestu pie augstajiem priesteriem?\n9:22 Bet Sauls atspirga arvien vair\u0101k un ienesa sajukumu j\u016bdos, kas dz\u012bvoja Damask\u0101, apstiprin\u0101dams, ka \u0160is ir Kristus.\n9:23 Kad pag\u0101ja vair\u0101kas dienas, j\u016bdi kop\u012bgi nol\u0113ma non\u0101v\u0113t vi\u0146u.\n9:24 Bet Sauls uzzin\u0101ja vi\u0146u vilt\u012bbu. Un tie sarg\u0101ja v\u0101rtus dienu un nakti, lai vi\u0146u non\u0101v\u0113tu.\n9:25 Bet m\u0101cek\u013ci, pa\u0146\u0113mu\u0161i vi\u0146u, nakt\u012b nolaida groz\u0101 p\u0101ri m\u016brim un izgl\u0101ba to.\n9:26 Non\u0101cis Jeruzalem\u0113, vi\u0146\u0161 m\u0113\u0123in\u0101ja pievienoties m\u0101cek\u013ciem, bet visi baid\u012bj\u0101s vi\u0146a, jo netic\u0113ja, ka vi\u0146\u0161 ir m\u0101ceklis.\n9:27 Tad Barnaba, pa\u0146\u0113mis vi\u0146u, aizveda pie apustu\u013ciem un izst\u0101st\u012bja tiem, k\u0101 vi\u0146\u0161 ce\u013c\u0101 redz\u0113ja Kungu, ka Vi\u0146\u0161 tam run\u0101ja un k\u0101 vi\u0146\u0161 Damask\u0101 uztic\u012bgi sludin\u0101jis J\u0113zus v\u0101rd\u0101.\n9:28 Un vi\u0146\u0161 kop\u0101 ar tiem Jeruzalem\u0113 n\u0101ca un g\u0101ja, va\u013csird\u012bgi sludin\u0101dams Kunga v\u0101rd\u0101.\n9:29 Un vi\u0146\u0161 run\u0101ja ar pag\u0101niem un p\u0101rrun\u0101ja ar grie\u0137iem, bet tie mekl\u0113ja vi\u0146u non\u0101v\u0113t.\n9:30 Br\u0101\u013ci, to uzzin\u0101ju\u0161i, aizveda vi\u0146u uz C\u0113zareju un aizs\u016bt\u012bja uz Tarsu.\n9:31 Tad Bazn\u012bcai vis\u0101 J\u016bdej\u0101, Galilej\u0101 un Samarij\u0101 bija miers, un t\u0101 auga, dz\u012bvodama Kunga bij\u012bb\u0101 un pilna Sv\u0113t\u0101 Gara iepriecin\u0101juma.\n9:32 Tad notika, ka P\u0113teris, apmekl\u0113dams visus, non\u0101ca pie sv\u0113tajiem, kas dz\u012bvoja Lid\u0101.\n9:33 Tur vi\u0146\u0161 atrada k\u0101du cilv\u0113ku, v\u0101rd\u0101 Aineju, kas asto\u0146us gadus, triekas skarts, gul\u0113ja gult\u0101.\n9:34 Un P\u0113teris sac\u012bja vi\u0146am: Ainej, Kungs J\u0113zus Kristus tevi dziedina; celies un apkl\u0101j savu gultu! Un t\u016bda\u013c vi\u0146\u0161 piec\u0113l\u0101s.\n9:35 Un vi\u0146u redz\u0113ja visi Lidas un Saronas iedz\u012bvot\u0101ji, kas atgriez\u0101s pie Kunga.\n9:36 Bet Jop\u0113 bija k\u0101da m\u0101cekle, v\u0101rd\u0101 Tabita, kas tulkojum\u0101 noz\u012bm\u0113 stirna. Vi\u0146a bija bag\u0101ta labiem darbiem un d\u0101v\u0101ja nabagiem d\u0101vanas.\n9:37 Tan\u012bs dien\u0101s notika, ka vi\u0146a saslima un nomira; un vi\u0146i to nomazg\u0101ja un nolika aug\u0161telp\u0101.\n9:38 Bet t\u0101 k\u0101 Lida bija tuvu Jopei, m\u0101cek\u013ci, izdzirdu\u0161i, ka P\u0113teris atrodas tur, s\u016bt\u012bja divus v\u012brus pie vi\u0146a ar l\u016bgumu, lai tas nekav\u0113jas atn\u0101kt pie vi\u0146iem.\n9:39 Tad P\u0113teris c\u0113l\u0101s un aizg\u0101ja tiem l\u012bdz. Un kad vi\u0146\u0161 bija atn\u0101cis, tie uzveda vi\u0146u aug\u0161telp\u0101; un visas atraitnes nost\u0101j\u0101s ap vi\u0146u, raud\u0101damas un r\u0101d\u012bdamas vi\u0146am sv\u0101rkus un virsdr\u0113bes, ko \"Stirna\" bija t\u0101m darin\u0101jusi.\n9:40 Kad visi bija izraid\u012bti \u0101r\u0101, P\u0113teris, nometies ce\u013cos, piel\u016bdza Dievu un, pagriezies pret mironi, sac\u012bja: Tabita, celies aug\u0161\u0101m! Un vi\u0146a atv\u0113ra savas acis un, P\u0113teri ieraudz\u012bjusi, ats\u0113d\u0101s.\n9:41 Tad vi\u0146\u0161, pasniedzis tai roku, to piec\u0113la. Un vi\u0146\u0161, saaicin\u0101jis sv\u0113tos un atraitnes, r\u0101d\u012bja tiem to dz\u012bvu.\n9:42 Tas k\u013cuva zin\u0101ms vis\u0101 Jop\u0113, un daudzi tic\u0113ja uz Kungu.\n9:43 Un notika, ka vi\u0146\u0161 daudz dienas pavad\u012bja Jop\u0113 pie k\u0101da \u0101dmi\u0146a S\u012bma\u0146a.\n10:1 Bet C\u0113zarej\u0101 bija k\u0101ds v\u012brs, v\u0101rd\u0101 Korn\u0113lijs. Vi\u0146\u0161 bija simtnieks t\u0101 sauktaj\u0101 it\u0101lie\u0161u karasp\u0113ka da\u013c\u0101;\n10:2 Vi\u0146\u0161 ar visu savu namu bija reli\u0123iozs un dievbij\u012bgs; tas deva daudz d\u0101vanu \u013caud\u012bm un vienm\u0113r l\u016bdza Dievu.\n10:3 Ap dev\u012bto dienas stundu vi\u0146\u0161 par\u0101d\u012bb\u0101 skaidri redz\u0113ja Dieva e\u0146\u0123eli, kas ien\u0101ca pie vi\u0146a un sac\u012bja: Korn\u0113lij!\n10:4 Bet vi\u0146\u0161, to uzl\u016bkojis un bai\u013cu p\u0101r\u0146emts, sac\u012bja: Kas ir, Kungs? Bet tas vi\u0146am sac\u012bja: Tavas l\u016bg\u0161anas un tavas nabagu d\u0101vanas pac\u0113lu\u0161\u0101s Dieva priek\u0161\u0101, lai tevi piemin\u0113tu.\n10:5 Un tagad s\u016bti v\u012brus uz Jopi un liec ataicin\u0101t zin\u0101mo S\u012bmani, kas tiek saukts P\u0113teris.\n10:6 Vi\u0146\u0161 viesojas pie viena \u0101dmi\u0146a S\u012bma\u0146a, k\u0101 m\u0101ja atrodas pie j\u016bras. Vi\u0146\u0161 tev pateiks, kas tev j\u0101dara.\n10:7 Kad e\u0146\u0123elis, kas vi\u0146am to teica, aizg\u0101ja, vi\u0146\u0161 pasauca savus divus kalpus un vienu dievbij\u012bgu kareivi no tiem, kas bija pie vi\u0146a;\n10:8 Tiem vi\u0146\u0161 visu izst\u0101st\u012bja un aizs\u016bt\u012bja tos uz Jopi.\n10:9 Bet n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101, kad tie v\u0113l bija ce\u013c\u0101 un tuvoj\u0101s pils\u0113tai, P\u0113teris ap sesto stundu uzk\u0101pa m\u0101jas aug\u0161\u0101 l\u016bgt Dievu.\n10:10 Un vi\u0146\u0161 izsalka un grib\u0113ja \u0113st. Kam\u0113r tie sagatavoja, vi\u0146\u0161 tika gar\u0101 aizrauts.\n10:11 Un vi\u0146\u0161 redz\u0113ja atv\u0113rtas debesis un k\u0101du trauku nolai\u017eamies, it k\u0101 lielu palagu aiz \u010detriem st\u016briem no debes\u012bm nolaistu zem\u0113;\n10:12 Tan\u012b bija vis\u0101di \u010detrk\u0101jai\u0146i un zemes r\u0101pu\u013ci, un debess putni.\n10:13 Un balss v\u0113st\u012bja vi\u0146am: P\u0113teri, celies, nokauj un \u0113d!\n10:14 Bet P\u0113teris sac\u012bja: N\u0113, Kungs, es nekad neesmu \u0113dis neko ne\u0161\u0137\u012bstu un net\u012bru.\n10:15 Tad otrreiz balss uz vi\u0146u: Ko Dievs \u0161\u0137\u012bst\u012bjis, to nesauc par ne\u0161\u0137\u012bstu!\n10:16 Tas notika tr\u012bs reizes; un trauks t\u016bda\u013c tika uz\u0146emts debes\u012bs.\n10:17 Un kam\u0113r P\u0113teris sev\u012b nodom\u0101ja, ko noz\u012bm\u0113 redz\u0113t\u0101 par\u0101d\u012bba, l\u016bk, Korn\u0113lija s\u016bt\u012btie v\u012bri, mekl\u0113dami S\u012bma\u0146a namu, st\u0101v\u0113ja pie durv\u012bm.\n10:18 Un tie sauca, jaut\u0101dami: Vai te viesojas S\u012bmanis, kas tiek saukts P\u0113teris?\n10:19 Bet kam\u0113r P\u0113teris dom\u0101ja par par\u0101d\u012bbu, Gars vi\u0146am sac\u012bja: L\u016bk, tr\u012bs v\u012bri tevi mekl\u0113.\n10:20 T\u0101p\u0113c celies, nok\u0101p un nemaz ne\u0161aub\u012bdamies, ej vi\u0146iem l\u012bdz, jo es tos s\u016bt\u012bju!\n10:21 Bet P\u0113teris, nok\u0101pis pie v\u012briem, sac\u012bja: L\u016bk, es esmu tas, ko j\u016bs mekl\u0113jat. K\u0101da iemesla d\u0113\u013c j\u016bs atn\u0101c\u0101t?\n10:22 Tie sac\u012bja: Simtnieks Korn\u0113lijs, taisn\u012bgs un dievbij\u012bgs v\u012brs, ko godina visa j\u016bdu tauta, sa\u0146\u0113ma pam\u0101c\u012bbu no sv\u0113t\u0101 e\u0146\u0123e\u013ca, lai aicin\u0101tu tevi sav\u0101 nam\u0101 un uzklaus\u012btu tavus v\u0101rdus.\n10:23 Tad vi\u0146\u0161 ieveda tos iek\u0161\u0101 un uz\u0146\u0113ma m\u0101jviet\u0101; bet n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 vi\u0146\u0161 c\u0113lies g\u0101ja tiem l\u012bdz; ar\u012b da\u017ei br\u0101\u013ci no Jopes pavad\u012bja vi\u0146u.\n10:24 Otr\u0101 dien\u0101 vi\u0146\u0161 non\u0101ca C\u0113zarej\u0101. Bet Korn\u0113lijs, saaicin\u0101jis savus radus un tuv\u0101kos draugus, gaid\u012bja vi\u0146us.\n10:25 Un notika, ka, P\u0113terim ien\u0101kot, Korn\u0113lijs n\u0101ca vi\u0146am pretim un, nometies pie t\u0101 k\u0101j\u0101m, pagodin\u0101ja vi\u0146u.\n10:26 Bet P\u0113teris pac\u0113la vi\u0146u, sac\u012bdams: Celies, ar\u012b es esmu cilv\u0113ks.\n10:27 Un vi\u0146\u0161, sarun\u0101damies ar to, ieg\u0101ja iek\u0161\u0101 un atrada daudz atn\u0101c\u0113ju.\n10:28 Un vi\u0146\u0161 tiem sac\u012bja: J\u016bs zin\u0101t, ka j\u016bdu cilv\u0113kiem nav at\u013cauts biedroties un satikties ar sve\u0161inieku; bet man Dievs atkl\u0101ja, ka nevienu cilv\u0113ku nevajag uzskat\u012bt par ne\u0161\u0137\u012bstu vai net\u012bru.\n10:29 T\u0101p\u0113c uzaicin\u0101ts es atn\u0101cu bez \u0161aub\u012b\u0161an\u0101s. Es jaut\u0101ju, k\u0101d\u0101 iemesla d\u0113\u013c j\u016bs mani aicin\u0101j\u0101t?\n10:30 Tad Korn\u0113lijs sac\u012bja: Pirms \u010detr\u0101m dien\u0101m ap \u0161o laiku, dev\u012btaj\u0101 stund\u0101, es l\u016bdzu Dievu sav\u0101 nam\u0101 un, l\u016bk, nost\u0101j\u0101s man\u0101 priek\u0161\u0101 v\u012brs spo\u017e\u0101s dr\u0113b\u0113s un sac\u012bja:\n10:31 Korn\u0113lij, tava l\u016bg\u0161ana uzklaus\u012bta, un Dievs tavas labdar\u012bbas d\u0101vanas atmin\u0113jies sava vaiga priek\u0161\u0101.\n10:32 T\u0101p\u0113c s\u016bti uz Jopi un liec ataicin\u0101t S\u012bmani, kas tiek saukts P\u0113teris; vi\u0146\u0161 viesojas \u0101dmi\u0146a S\u012bma\u0146a nam\u0101 pie j\u016bras.\n10:33 Tad es t\u016bda\u013c s\u016bt\u012bju pie tevis, un labi tu dar\u012bji atn\u0101kdams. Tagad m\u0113s visi st\u0101vam tav\u0101 priek\u0161\u0101, lai uzklaus\u012btu visu, ko Kungs tev pav\u0113l\u0113jis.\n10:34 Bet P\u0113teris, atv\u0113ris savu muti, sac\u012bja: Patiesi, es atz\u012bstu ka Dievs ne\u0161\u0137iro personas (5.Moz.10,17; \u012aj.34,19; Gudr.6,8; Rom.2,11; Gal.2,6; Ef.6,9; Kol.3,25; 1.P\u0113t.1,17)\n10:35 Bet ikvien\u0101 taut\u0101 tas, kas Vi\u0146a b\u012bstas un taisn\u012bgi dz\u012bvo, ir Vi\u0146am pat\u012bkams.\n10:36 Dievs s\u016bt\u012bja v\u0101rdu Izra\u0113\u013ca b\u0113rniem, pasludin\u0101dams mieru caur J\u0113zu Kristu. (Vi\u0146\u0161 ir Kungs p\u0101r visiem.)\n10:37 J\u016bs zin\u0101t, k\u0101di notikumi norisin\u0101j\u0101s vis\u0101 J\u016bdej\u0101, s\u0101kot ar Galileju, p\u0113c krist\u012bbas, ko sludin\u0101ja J\u0101nis.\n10:38 K\u0101 Dievs ar Sv\u0113to Garu un sp\u0113ku svaid\u012bja N\u0101carieti J\u0113zu, kas staig\u0101ja, labu dar\u012bdams un dziedin\u0101dams visus velna nom\u0101ktos, jo Dievs bija ar Vi\u0146u.\n10:39 M\u0113s esam liecinieki visam tam, ko Vi\u0146\u0161 dar\u012bja J\u016bdu zem\u0113 un Jeruzalem\u0113. Vi\u0146u tie non\u0101v\u0113ja, piesitot krust\u0101.\n10:40 Dievs Vi\u0146u uzmodin\u0101ja tre\u0161aj\u0101 dien\u0101 un at\u013c\u0101va Vi\u0146am par\u0101d\u012bties.\n10:41 Ne visai tautai, bet Dieva izredz\u0113tajiem lieciniekiem, mums, kas kop\u0101 ar Vi\u0146u \u0113d\u0101m un dz\u0113r\u0101m p\u0113c aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s no miro\u0146iem.\n10:42 Vi\u0146\u0161 mums pav\u0113l\u0113ja sludin\u0101t tautai un apliecin\u0101t, ka Vi\u0146\u0161 ir Dieva ieceltais so\u0123is p\u0101r dz\u012bvajiem un miru\u0161ajiem.\n10:43 Par Vi\u0146u liecina visi pravie\u0161i, ka visi, kas uz Vi\u0146u tic, Vi\u0146a v\u0101rd\u0101 sa\u0146em gr\u0113ku piedo\u0161anu.\n10:44 Kam\u0113r P\u0113teris \u0161os v\u0101rdus run\u0101ja, n\u0101ca Sv\u0113tais Gars p\u0101r visiem, kas v\u0101rdos klaus\u012bj\u0101s.\n10:45 Un apgraiz\u012btie tic\u012bgie, kas atn\u0101ca kop\u0101 ar P\u0113teri, bija p\u0101rsteigti, ka Sv\u0113t\u0101 Gara \u017e\u0113last\u012bba tika izlieta ar\u012b uz pag\u0101niem.\n10:46 Jo tie dzird\u0113ja vi\u0146us valod\u0101s run\u0101jam un Dievu augsti teicam.\n10:47 Tad P\u0113teris sac\u012bja: Kas var liegt \u016bdeni vi\u0146u krist\u012b\u0161anai, kas, t\u0101pat k\u0101 m\u0113s, sa\u0146\u0113mu\u0161i Sv\u0113to Garu?\n10:48 Un vi\u0146\u0161 pav\u0113l\u0113ja tos krist\u012bt Kunga J\u0113zus v\u0101rd\u0101. Tad tie l\u016bdza vi\u0146u da\u017eas dienas palikt pie tiem.\n11:1 Bet apustu\u013ci un br\u0101\u013ci, kas bija J\u016bdej\u0101, dzird\u0113ja, ka ar\u012b pag\u0101ni pie\u0146\u0113mu\u0161i Dieva v\u0101rdu.\n11:2 Kad P\u0113teris non\u0101ca Jeruzalem\u0113, apgraiz\u012btie p\u0101rmeta vi\u0146am,\n11:3 Sac\u012bdami: K\u0101p\u0113c tu g\u0101ji pie neapgraiz\u012btajiem un \u0113di kop\u0101 ar vi\u0146iem?\n11:4 Tad P\u0113teris ies\u0101ka un att\u0113loja vi\u0146iem p\u0113c k\u0101rtas, sac\u012bdams:\n11:5 Jopes pils\u0113t\u0101 b\u016bdams, es l\u016bdzu Dievu un, gar\u0101 aizrauts, redz\u0113ju par\u0101d\u012bbu: k\u0101ds trauks non\u0101ca it k\u0101 liels palags aiz \u010detriem st\u016briem no debes\u012bm, nolaid\u0101s, un tas non\u0101ca pie manis.\n11:6 Tan\u012b ieskat\u012bjies, es redz\u0113ju zemes \u010detrk\u0101jai\u0146us un zv\u0113rus, un r\u0101pu\u013cus, un debess putnus.\n11:7 Bet es dzird\u0113ju ar\u012b balsi man sak\u0101m: Celies, P\u0113teri, nokauj un \u0113d!\n11:8 Bet es sac\u012bju: Nekad n\u0113, Kungs, jo nekas ne\u0161\u0137\u012bsts vai net\u012brs nekad nav n\u0101cis man\u0101 mut\u0113.\n11:9 Tad balss no debes\u012bm otrreiz man atbild\u0113ja: Ko Dievs \u0161\u0137\u012bst\u012bjis, to nesauc par ne\u0161\u0137\u012bstu!\n11:10 Tas notika tr\u012bsk\u0101rt, un viss tika pa\u0146emts atpaka\u013c debes\u012bs.\n11:11 Un, l\u016bk, tr\u012bs v\u012bri no C\u0113zarejas, kas bija s\u016bt\u012bti pie manis, t\u016bda\u013c nost\u0101j\u0101s pie nama, kur\u0101 es biju.\n11:12 Un Gars man sac\u012bja, lai es, nemaz ne\u0161aub\u012bdamies, eju tiem l\u012bdz. Bet ar\u012b \u0161ie br\u0101\u013ci n\u0101ca kop\u0101 ar mani, un m\u0113s ieg\u0101j\u0101m t\u0101 v\u012bra nam\u0101.\n11:13 Bet tas mums st\u0101st\u012bja, ka vi\u0146\u0161 sav\u0101 nam\u0101 redz\u0113jis st\u0101vam e\u0146\u0123eli un vi\u0146am sak\u0101m: S\u016bti uz Jopi un liec ataicin\u0101t S\u012bmani, kas tiek saukts P\u0113teris,\n11:14 Vi\u0146\u0161 tev pateiks v\u0101rdus, ar kuriem tu un viss tavs nams tiks atpest\u012bti.\n11:15 Bet kad es s\u0101ku run\u0101t, Sv\u0113tais Gars n\u0101ca p\u0101r vi\u0146iem t\u0101pat k\u0101 s\u0101kum\u0101 p\u0101r mums.\n11:16 Tad es atmin\u0113jos Kunga v\u0101rdu, ko Vi\u0146\u0161 sac\u012bjis: J\u0101nis krist\u012bja ar \u016bdeni, bet j\u016bs tiksiet krist\u012bti Sv\u0113taj\u0101 Gar\u0101. (Apd.1,5; Mt.3,11; Mk.1,8; Lk.3,16)\n11:17 Ja tad Dievs to pa\u0161u \u017e\u0113last\u012bbu devis vi\u0146iem, k\u0101 ar\u012b jums, kas esam tic\u0113ju\u0161i uz Kungu J\u0113zu Kristu, kas tad es esmu, ka sp\u0113tu pretoties Dievam?\n11:18 To dzird\u0113ju\u0161i, tie apklusa un godin\u0101ja Dievu, sac\u012bdami: T\u0101tad ar\u012b pag\u0101niem Dievs devis atgrie\u0161anos no gr\u0113kiem dz\u012bv\u012bb\u0101.\n11:19 Bet tie, kas tika izkl\u012bdin\u0101ti vaj\u0101\u0161an\u0101s, kuras notika Stefana d\u0113\u013c, aizg\u0101ja l\u012bdz Feni\u0137ijai un Kiprai, un Antiohijai, nesludin\u0101dami \u0161o v\u0101rdu nevienam k\u0101 tikai j\u016bdiem.\n11:20 Bet da\u017ei no tiem bija v\u012bri no Kipras un Kir\u0113nes, kas, non\u0101ku\u0161i Antiohij\u0101, run\u0101ja grie\u0137iem, sludin\u0101dami Kungu J\u0113zu.\n11:21 Un Kunga roka bija ar vi\u0146iem; liels skaits tic\u0113ja un atgriez\u0101s pie Kunga.\n11:22 Tad \u0161\u012b v\u0113sts non\u0101ca Jeruzalemes bazn\u012bcas aus\u012bs, un vi\u0146i s\u016bt\u012bja Barnabu uz Antiohiju.\n11:23 Vi\u0146\u0161, atn\u0101cis un Dieva \u017e\u0113last\u012bbu redz\u0113jis, priec\u0101j\u0101s un pamudin\u0101ja visus tur\u0113ties pie Kunga ar patiesu sirdi.\n11:24 Jo vi\u0146\u0161 bija labs cilv\u0113ks un Sv\u0113t\u0101.Gara un tic\u012bbas pilns. Un daudz \u013cau\u017eu pievienoj\u0101s Kungam.\n11:25 Tad Barnaba aizg\u0101ja uz Tarsu uzmekl\u0113t Saulu. Un atradis to, atveda uz Antiohiju.\n11:26 Un veselu gadu vi\u0146i tur darboj\u0101s bazn\u012bc\u0101 un m\u0101c\u012bja daudz \u013cau\u017eu, un Antiohijas m\u0101cek\u013ci pirmo reizi s\u0101ka saukties par krist\u012bgajiem.\n11:27 Tan\u012bs dien\u0101s no Jeruzalemes uz Antiohiju atn\u0101ca pravie\u0161i.\n11:28 Un viens no tiem, v\u0101rd\u0101 Agabs, c\u0113l\u0101s un Gar\u0101 nor\u0101d\u012bja, ka liels bads n\u0101ks p\u0101r visu zemeslodi. Tas notika Klaudija laik\u0101.\n11:29 Bet visi m\u0101cek\u013ci ap\u0146\u0113m\u0101s, k\u0101 kur\u0161 var\u0113dams, s\u016bt\u012bt pabalstu br\u0101\u013ciem, kas dz\u012bvoja J\u016bdej\u0101.\n11:30 To vi\u0146i ar\u012b izdar\u012bja. Caur Barnabas un Saula rok\u0101m vi\u0146i s\u016bt\u012bja vec\u0101kajiem.\n12:1 Tan\u012b pat laik\u0101 \u0137\u0113ni\u0146\u0161 Herods pielika rokas, lai moc\u012btu da\u017eus no Bazn\u012bcas.\n12:2 Vi\u0146\u0161 ar zobenu non\u0101v\u0113ja J\u0113kabu, J\u0101\u0146a br\u0101li.\n12:3 Bet vi\u0146\u0161, redz\u0113dams, ka tas patika j\u016bdiem, lika apcietin\u0101t ar\u012b P\u0113teri. Bija neraudz\u0113t\u0101s maizes dienas.\n12:4 To sa\u0146\u0113mis un cietum\u0101 ielicis, vi\u0146\u0161 nodeva to sarg\u0101\u0161anai \u010detrk\u0101rt\u0113jai sardzei, ik pa \u010detri kareivji, grib\u0113dams vi\u0146u p\u0113c Lieldien\u0101m vest tautas priek\u0161\u0101.\n12:5 Un P\u0113teris tika tur\u0113ts cietum\u0101, bet Bazn\u012bca l\u016bdza Dievu par vi\u0146u bez mit\u0113\u0161an\u0101s.\n12:6 Bet tan\u012b pat nakt\u012b, kad Herods grib\u0113ja vi\u0146u aizvest, P\u0113teris div\u0101m va\u017e\u0101m sasiets, gul\u0113ja starp diviem kareivjiem, un sargi pie durv\u012bm sarg\u0101ja cietumu.\n12:7 Un, l\u016bk, Kunga e\u0146\u0123elis piest\u0101j\u0101s, un gaisma atsp\u012bd\u0113ja telp\u0101. Vi\u0146\u0161 sita P\u0113terim s\u0101nos, uzmodin\u0101ja to un sac\u012bja: Celies \u017eigli! Un va\u017eas nokrita no vi\u0146a rok\u0101m.\n12:8 Tad e\u0146\u0123elis vi\u0146am sac\u012bja: Apjozies un apaun savas kurpes! Un vi\u0146\u0161 t\u0101 izdar\u012bja. Un vi\u0146\u0161 tam sac\u012bja: Iet\u0113rpies sav\u0101 m\u0113tel\u012b un seko man!\n12:9 Un izg\u0101jis vi\u0146\u0161 tam sekoja un nezin\u0101ja, ka tas, ko e\u0146\u0123elis dar\u012bja, ir \u012bsten\u012bba, bet dom\u0101ja, ka vi\u0146\u0161 redz par\u0101d\u012bbu.\n12:10 Bet vi\u0146i, pag\u0101ju\u0161i gar\u0101m pirmajai un otrajai sardzei, non\u0101ca pie dzelzs v\u0101rtiem, kas veda pils\u0113t\u0101. Tie atv\u0113r\u0101s pa\u0161i no sevis. Un izg\u0101ju\u0161i vi\u0146i nog\u0101ja vienu ielu, un e\u0146\u0123elis t\u016bda\u013c aizg\u0101ja no vi\u0146a.\n12:11 Un P\u0113teris atj\u0113dzies sac\u012bja: Tagad es tie\u0161\u0101m zinu, ka Kungs s\u016bt\u012bjis savu e\u0146\u0123eli un izgl\u0101bis mani no Heroda rok\u0101m un no visa, ko j\u016bdu tauta gaid\u012bja.\n12:12 Un apskat\u012bjies vi\u0146\u0161 aizg\u0101ja J\u0101\u0146a, t\u0101 saukt\u0101 Marka, m\u0101tes Marijas nam\u0101. Tur daudzi bija sapulc\u0113ju\u0161ies un l\u016bdza Dievu.\n12:13 Kad P\u0113teris pieklauv\u0113ja pie s\u0113tas v\u0101rtiem, tad kalpone, v\u0101rd\u0101 Rode, izn\u0101ca klaus\u012bties;\n12:14 Un vi\u0146a, P\u0113tera balsi pazinusi, priek\u0101 neatv\u0113ra durvis, bet ieskr\u0113ja iek\u0161\u0101, lai pazi\u0146otu, ka P\u0113teris st\u0101v aiz durv\u012bm.\n12:15 Bet tie sac\u012bja vi\u0146ai: Tu esi nepr\u0101t\u012bga. Bet vi\u0146a apgalvoja, ka tas t\u0101 ir. Tad vi\u0146i sac\u012bja: Tas ir vi\u0146a e\u0146\u0123elis.\n12:16 P\u0113teris tom\u0113r turpin\u0101ja klaudzin\u0101t. Kad atv\u0113ra, tie vi\u0146u redz\u0113ja un br\u012bn\u012bj\u0101s.\n12:17 Pam\u0101jis vi\u0146iem ar roku, lai tie klus\u0113tu, vi\u0146\u0161 past\u0101st\u012bja, k\u0101 Kungs izvedis vi\u0146u no cietuma, un sac\u012bja: Pazi\u0146ojiet to J\u0113kabam un br\u0101\u013ciem! Un vi\u0146\u0161 izg\u0101jis dev\u0101s uz citu vietu.\n12:18 Dienai iest\u0101joties, kareivjos rad\u0101s liels uztraukums: kas gan noticis ar P\u0113teri.\n12:19 Tad Herods mekl\u0113ja vi\u0146u, bet neatrada; un vi\u0146\u0161, nopratin\u0101jis sargus, pav\u0113l\u0113ja tos aizvest. Tad vi\u0146\u0161 parc\u0113l\u0101s no J\u016bdejas uz C\u0113zareju un uztur\u0113j\u0101s tur.\n12:20 Bet vi\u0146\u0161 bija naid\u0101 ar tirie\u0161iem un sidonie\u0161iem. Tie vienpr\u0101t\u012bgi n\u0101ca pie vi\u0146a un, p\u0101rliecin\u0101ju\u0161i \u0137\u0113ni\u0146a kambarkungu Blastu, l\u016bdza mieru, jo to zemes p\u0101rtika no vi\u0146a.\n12:21 Tad noteikt\u0101 dien\u0101 Herods, t\u0113rpies \u0137\u0113ni\u0146a t\u0113rp\u0101, aps\u0113d\u0101s tron\u012b un uzrun\u0101ja vi\u0146us.\n12:22 Bet tauta sauca: T\u0101 ir Dieva balss, bet ne cilv\u0113ka!\n12:23 Kunga e\u0146\u0123elis vi\u0146u t\u016bda\u013c sita, jo vi\u0146\u0161 nedeva Dievam godu; un vi\u0146\u0161, t\u0101rpu sa\u0113sts, nomira.\n12:24 Bet Kunga v\u0101rds auga un izplat\u012bj\u0101s.\n12:25 Savu uzdevumu izpild\u012bju\u0161i, Barnaba un Sauls atgriez\u0101s no Jeruzalemes, \u0146emdami l\u012bdz J\u0101ni, kas tika saukts Marks.\n13:1 Antiohijas bazn\u012bc\u0101 bija pravie\u0161i un m\u0101c\u012bt\u0101ji, starp kuriem Barnaba un S\u012bmanis, saukts Melnais, un kir\u0113nietis L\u016bcijs, un Mana\u0113ns, kas bija uzaudzis kop\u0101 ar tetrarhu Herodu un Sauls.\n13:2 Kad vi\u0146i kalpoja Kungam un gav\u0113ja, Sv\u0113tais Gars sac\u012bja tiem: No\u0161\u0137iriet man Saulu un Barnabu darbam, k\u0101dam es tos esmu aicin\u0101jis!\n13:3 Tad vi\u0146i gav\u0113ja un l\u016bdza Dievu, un, tiem rokas uzliku\u0161i, atlaida tos.\n13:4 Un tie, Sv\u0113t\u0101 Gara s\u016bt\u012bti, aizg\u0101ja uz Seleikiju, bet no turienes ku\u0123\u012b p\u0101rc\u0113l\u0101s uz Kipru.\n13:5 Un vi\u0146i, non\u0101ku\u0161i Salam\u012bn\u0101, sludin\u0101ja Dieva v\u0101rdu j\u016bdu sinagog\u0101s, un J\u0101nis tiem bija pal\u012bgs.\n13:6 Un tie, p\u0101rstaig\u0101ju\u0161i visu salu l\u012bdz Pafai, atrada k\u0101du j\u016bdu v\u012bru, v\u0101rd\u0101 Barj\u0113zu, burvi, viltus pravieti.\n13:7 Tas bija kop\u0101 ar prokonsulu Sergiju P\u0101vilu, \u013coti sapr\u0101t\u012bgu v\u012bru. \u0160is, ataicin\u0101jis Barnabu un Saulu, v\u0113l\u0113j\u0101s dzird\u0113t Dieva v\u0101rdu.\n13:8 Bet tiem pretoj\u0101s burvis Elims (t\u0101 tulko vi\u0146a v\u0101rdu), cenzdamies prokonsulu nov\u0113rst no tic\u012bbas.\n13:9 Bet Sauls, kas ir ar\u012b P\u0101vils, Sv\u0113t\u0101 Gara pilns, uzl\u016bkojis vi\u0146u,\n13:10 Sac\u012bja: Ak, tu, s\u0101tana b\u0113rns, visas vilt\u012bbas un melu pilns, katras taisn\u012bbas ienaidnieks, vai tu nemit\u0113sies sagroz\u012bt Kunga taisnos ce\u013cus?\n13:11 Un, l\u016bk, Kunga roka ir pret tevi; un tu b\u016bsi akls un k\u0101du laiku neredzesi sauli. Un t\u016bda\u013c kr\u0113sla un tumsa n\u0101ca p\u0101r vi\u0146u, un vi\u0146\u0161, apk\u0101rt staig\u0101dams, mekl\u0113ja, kas vi\u0146am sniegtu roku.\n13:12 Tad prokonsuls, redz\u0113dams notiku\u0161o, tic\u0113ja, br\u012bn\u012bdamies par Kunga m\u0101c\u012bbu.\n13:13 Aizbrauku\u0161u no Pafas, P\u0101vils un tie, kas kop\u0101 ar vi\u0146u bija, non\u0101ca Pamfilijas Perg\u0101, bet J\u0101nis \u0161\u0137\u012br\u0101s no vi\u0146iem un atgriez\u0101s Jeruzalem\u0113.\n13:14 No Pergas, t\u0101l\u0101k iedami, vi\u0146i non\u0101ca Pizidijas Antiohij\u0101, un, ieg\u0101ju\u0161i sabata dien\u0101 sinagog\u0101, aps\u0113d\u0101s.\n13:15 P\u0113c bausl\u012bbas un pravie\u0161u nolas\u012b\u0161anas sinagogas priek\u0161nieki s\u016bt\u012bja pie vi\u0146iem, sac\u012bdami: Br\u0101\u013ci, ja jums ir k\u0101di pam\u0101c\u012bbas v\u0101rdi \u013caud\u012bm, tad sakiet!\n13:16 Tad P\u0101vils piec\u0113l\u0101s, ar roku nor\u0101d\u012bjis klus\u0113t, sac\u012bja: Izra\u0113lie\u0161u v\u012bri un j\u016bs, kas b\u012bstaties Dievu, klausieties!\n13:17 Izra\u0113\u013ca tautas Dievs izredz\u0113ja m\u016bsu t\u0113vus un paaugstin\u0101ja tautu, kad vi\u0146i bija piedz\u012bvot\u0101ji \u0112\u0123iptes zem\u0113 un, paceltu roku, izveda vi\u0146us no t\u0101s,\n13:18 Un \u010detrdesmit gadu laik\u0101 Vi\u0146\u0161 pacieta to iztur\u0113\u0161anos tuksnes\u012b.\n13:19 Vi\u0146\u0161 izn\u012bcin\u0101ja septi\u0146as tautas Kanaana zem\u0113 un ar lozi pie\u0161\u0137\u012bra tiem vi\u0146u zemi\n13:20 Apm\u0113ram p\u0113c \u010detri simti piecdesmit gadiem; p\u0113c tam Vi\u0146\u0161 deva so\u0123us l\u012bdz pravietim Samu\u0113lam.\n13:21 P\u0113c tam vi\u0146i pras\u012bja \u0137\u0113ni\u0146u, un Dievs deva tiem Saulu, K\u012bsa d\u0113lu, Benjamina cilts v\u012bru, \u010detrdesmit gadu ilgi.\n13:22 To atmetis, Vi\u0146\u0161 iec\u0113la tiem \u0137\u0113ni\u0146u D\u0101vidu. Tam Vi\u0146\u0161, liec\u012bbu dodams, sac\u012bja: Es atradu D\u0101vidu, Jeses d\u0113lu, v\u012bru p\u0113c savas sirds, kas dar\u012bs visu, ko v\u0113los. (1 \u0136\u0113n.13,14; Ps.88,21)\n13:23 No vi\u0146a p\u0113cn\u0101c\u0113jiem Dievs saska\u0146\u0101 ar sol\u012bjumu s\u016bt\u012bja Izra\u0113lim Pest\u012bt\u0101ju J\u0113zu.\n13:24 Pirms Vi\u0146a atn\u0101k\u0161anas J\u0101nis sludin\u0101ja visai Izra\u0113\u013ca tautai gr\u0113ku no\u017e\u0113lo\u0161anas krist\u012bbu.\n13:25 Bet, kad J\u0101nis bija pabeidzis savas gaitas, vi\u0146\u0161 sac\u012bja: Es neesmu tas, par ko j\u016bs mani turat, bet, l\u016bk, p\u0113c manis n\u0101k Tas, kam neesmu cien\u012bgs atrais\u012bt k\u0101ju apavus.\n13:26 Br\u0101\u013ci, \u0100brahama cilts b\u0113rni, un j\u016bs, kas b\u012bstaties Dievu, jums \u0161is pest\u012b\u0161anas v\u0101rds ir s\u016bt\u012bts!\n13:27 Jo Jeruzalemes iedz\u012bvot\u0101ji un vi\u0146u priek\u0161nieki, Vi\u0146u neatz\u012bdami un noties\u0101dami, izpild\u012bja pravie\u0161u v\u0101rdus, kas katr\u0101 sabat\u0101 tiek las\u012bti.\n13:28 Un tie, nek\u0101du n\u0101ves vainu pie Vi\u0146a neatradu\u0161i, pras\u012bja Pil\u0101tam, lai Vi\u0146u non\u0101v\u0113tu.\n13:29 Kad tie visu bija izpild\u012bju\u0161i, kas par Vi\u0146u rakst\u012bts, no\u0146\u0113mu\u0161i Vi\u0146u no krusta, tie ielika Vi\u0146u kap\u0101.\n13:30 Bet tre\u0161aj\u0101 dien\u0101 Dievs uzmodin\u0101ja Vi\u0146u no miro\u0146iem, un Vi\u0146\u0161 daudz\u0101s dien\u0101s par\u0101d\u012bj\u0101s tiem,\n13:31 Kas kop\u0101 ar Vi\u0146u no Galilejas atn\u0101ca Jeruzalem\u0113. Tie l\u012bdz \u0161im ir Vi\u0146a liecinieki taut\u0101.\n13:32 Un m\u0113s pasludin\u0101m jums to sol\u012bjumu, kas dots m\u016bsu t\u0113viem;\n13:33 Jo Dievs, uzmodin\u0101dams J\u0113zu, izpild\u012bja to m\u016bsu b\u0113rniem, k\u0101 tas otr\u0101 psalm\u0101 rakst\u012bts: Tu esi mans d\u0113ls, \u0161odien es Tevi esmu dzemdin\u0101jis. (Ps.2,7)\n13:34 Bet ka Vi\u0146\u0161 To no miro\u0146iem uzmodin\u0101jis, un Tas jau vairs izn\u012bc\u012bb\u0101 neatgriez\u012bsies, to Vi\u0146\u0161 t\u0101 pateicis: Es jums do\u0161u D\u0101vida uzticamos sv\u0113tumus. (Is.55,3)\n13:35 T\u0101pat Vi\u0146\u0161 ar\u012b citur saka: Tu nedosi savam Sv\u0113tajam redz\u0113t satr\u016bd\u0113\u0161anu. (Ps.15,10)\n13:36 Bet D\u0101vids, nokalpojis sav\u0101 paaudz\u0113 Dieva pr\u0101tam, aizmiga, un vi\u0146\u0161 tika guld\u012bts pie saviem t\u0113viem un redz\u0113ja satr\u016bd\u0113\u0161anu. (3.\u0136\u0113n.2,10)\n13:37 Bet Tas, ko Dievs uzmodin\u0101ja no miro\u0146iem, neredz\u0113ja satr\u016bd\u0113\u0161anu.\n13:38 T\u0101p\u0113c, br\u0101\u013ci, lai jums zin\u0101ms, ka caur Vi\u0146u tiek jums pasludin\u0101ta gr\u0113ku piedo\u0161ana, un vis\u0101s tan\u012bs liet\u0101s, no k\u0101 j\u016bs Mozus bausl\u012bb\u0101 nevar\u0113j\u0101t attaisnoties,\n13:39 Ikviens, kas tic, caur Vi\u0146u tiek attaisnots.\n13:40 T\u0101p\u0113c, piel\u016bkojiet, ka p\u0101r jums nen\u0101k tas, ko pravie\u0161i sac\u012bju\u0161i:\n13:41 Skatieties, niev\u0101t\u0101ji, un br\u012bnieties, un izn\u012bkstiet, jo es daru darbu j\u016bsu dien\u0101s, darbu, kam j\u016bs netic\u0113siet, ja k\u0101ds jums par to st\u0101st\u012bs.\n13:42 Vi\u0146iem izejot, tie l\u016bdza, lai n\u0101ko\u0161aj\u0101 sabat\u0101 tiem run\u0101 \u0161os v\u0101rdus.\n13:43 Kad sinagoga bija atlaista, daudzi j\u016bdi un dievbij\u012bgie prozel\u012bti sekoja P\u0101vilam un Barnabam; vi\u0146i tiem run\u0101ja un skubin\u0101ja past\u0101v\u0113t Dieva \u017e\u0113last\u012bb\u0101.\n13:44 N\u0101ko\u0161aj\u0101 sabat\u0101 gandr\u012bz visa pils\u0113ta sapulc\u0113j\u0101s klaus\u012bties Dieva v\u0101rdu.\n13:45 Bet j\u016bdi, redz\u0113dami daudz \u013cau\u017eu, iedeg\u0101s naid\u0101 un zaimodami run\u0101ja pretim tam, ko P\u0101vils sac\u012bja.\n13:46 Tad P\u0101vils un Barnaba va\u013csird\u012bgi pateica: Dieva v\u0101rdu vajadz\u0113ja vispirms jums sludin\u0101t, bet t\u0101 k\u0101 j\u016bs to atmet\u0101t un sevi uzskat\u0101t par m\u016b\u017e\u012bg\u0101s dz\u012bves necien\u012bgiem, tad, l\u016bk, m\u0113s grie\u017eamies pie pag\u0101niem.\n13:47 Jo t\u0101 Kungs mums pav\u0113l\u0113jis: Es Tevi nolik\u0161u pag\u0101niem par gaismu, lai Tu b\u016btu pest\u012b\u0161ana l\u012bdz pasaules galam. (Is.49,6)\n13:48 Pag\u0101ni, to dzird\u0113dami, priec\u0101j\u0101s un godin\u0101ja Kunga v\u0101rdu; un tie, kas m\u016b\u017e\u012bgai dz\u012bvei bija izredz\u0113ti, tic\u0113ja.\n13:49 Un Kunga v\u0101rds izpaud\u0101s vis\u0101 apgabal\u0101.\n13:50 Bet j\u016bdi, sak\u016bd\u012bju\u0161i dievbij\u012bgas un cien\u012btas sievietes un pils\u0113tas iev\u0113rojam\u0101kos v\u012brus, sac\u0113la vaj\u0101\u0161anu pret P\u0101vilu un Barnabu un izdzina vi\u0146us no sav\u0101m robe\u017e\u0101m.\n13:51 Un tie, nokrat\u012bju\u0161i uz vi\u0146iem putek\u013cus no sav\u0101m k\u0101j\u0101m, aizg\u0101ja uz Ikoniju.\n13:52 Bet m\u0101cek\u013ci bija prieka un Sv\u0113t\u0101 Gara pilni.\n14:1 Un notika, ka Ikonij\u0101 vi\u0146i kop\u0101 ieg\u0101ja j\u016bdu sinagog\u0101 un t\u0101 run\u0101ja, ka liels daudzums j\u016bdu un grie\u0137u k\u013cuva tic\u012bgi.\n14:2 Bet netic\u012bgie j\u016bdu k\u016bd\u012bja un pamudin\u0101ja pag\u0101nu sirdis uz naidu pret br\u0101\u013ciem.\n14:3 Vi\u0146i tur uztur\u0113j\u0101s diezgan ilgu laiku, uztic\u012bgi kalpodami Kungam, kas apliecin\u0101ja savu \u017e\u0113last\u012bbas v\u0101rdu, likdams z\u012bm\u0113m un br\u012bnumiem notikt caur vi\u0146u rok\u0101m.\n14:4 Tad sa\u0161\u0137\u0113l\u0101s pils\u0113tas \u013caudis, jo citi bija ar j\u016bdiem, bet citi ar apustu\u013ciem.\n14:5 Bet tad notika pag\u0101nu, j\u016bdu un to priek\u0161nieku uzm\u0101k\u0161an\u0101s, lai nodar\u012btu tiem p\u0101rest\u012bbu un nom\u0113t\u0101tu vi\u0146us akme\u0146iem.\n14:6 To nojauzdami, vi\u0146i aizb\u0113ga uz Likaonijas pils\u0113t\u0101m Listru un Derbi un visu t\u0101 apgabala apk\u0101rtni. Tur vi\u0146i sludin\u0101ja eva\u0146\u0123\u0113liju.\n14:7 Un Listr\u0101 s\u0113d\u0113ja k\u0101ds v\u012brs slim\u0101m k\u0101j\u0101m, b\u016bdams tizls no savas m\u0101tes mies\u0101m, kas v\u0113l nekad nebija staig\u0101jis.\n14:8 Vi\u0146\u0161 dzird\u0113ja P\u0101vilu run\u0101jam, kas, to uzl\u016bkodams un redz\u0113dams, ka tam ir tic\u012bba k\u013c\u016bt dziedin\u0101tam,\n14:9 Ska\u013c\u0101 bals\u012b sac\u012bja: Celies st\u0101vus uz sav\u0101m k\u0101j\u0101m! Un vi\u0146\u0161 uzl\u0113ca un staig\u0101ja.\n14:10 Bet \u013caudis, redz\u0113dami to, ko dar\u012bja P\u0101vils, pac\u0113la savas balsis un likaoniski sac\u012bja: Dievi k\u013cuvu\u0161i l\u012bdz\u012bgi cilv\u0113kiem un non\u0101ku\u0161i pie mums.\n14:11 Un vi\u0146i nosauca Barnabu par Jupiteru, bet P\u0101vilu par Merkuriju, jo vi\u0146\u0161 bija galvenais run\u0101t\u0101js.\n14:12 Bet Jupitera priesteris, kas atrad\u0101s \u0101rpus pils\u0113tas, atvedis v\u0113r\u0161us un vainagus pie v\u0101rtiem, grib\u0113ja kop\u0101 ar \u013caud\u012bm upur\u0113t.\n14:13 Kad apustu\u013ci Barnaba un P\u0101vils to dzird\u0113ja, tie sapl\u0113sa savas dr\u0113bes un, izsteigu\u0161ies pie \u013caud\u012bm, kliedza,\n14:14 Sac\u012bdami: V\u012bri, ko j\u016bs dar\u0101t? Ar\u012b m\u0113s esam l\u012bdz\u012bgi jums mirst\u012bgi cilv\u0113ki, kas jums sludin\u0101m no \u0161\u012b tuk\u0161uma atgriezties pie dz\u012bv\u0101 Dieva, kas rad\u012bjis debesis un zemi, un j\u016bru, un visu, kas tan\u012bs ir.\n14:15 Kas pag\u0101ju\u0161\u0101s paaudz\u0113s vis\u0101m taut\u0101m at\u013c\u0101vis iet savus ce\u013cus.\n14:16 Vi\u0146\u0161 neatst\u0101ja sevi bez apliecin\u0101juma, dar\u012bdams labi no debes\u012bm, dodams lietu un augl\u012bgus laukus, pild\u012bdams m\u016bs ar bar\u012bbu, bet m\u016bsu sirdis ar prieku.\n14:17 To run\u0101dami, vi\u0146i tikko nomierin\u0101ja \u013caudis, lai tie vi\u0146iem neupur\u0113tu.\n14:18 Tad atn\u0101ca da\u017ei j\u016bdi no Antiohijas un Ikonijas un, pierun\u0101ju\u0161i \u013caudis, apm\u0113t\u0101ja P\u0101vilu akme\u0146iem. Dom\u0101dami, ka vi\u0146\u0161 miris, tie izvilka vi\u0146u \u0101rpus pils\u0113tas.\n14:19 Kad m\u0101cek\u013ci sapulc\u0113j\u0101s ap vi\u0146u, tas uzc\u0113l\u0101s un ieg\u0101ja pils\u0113t\u0101, bet n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 kop\u0101 ar Barnabu aizg\u0101ja uz Derbi.\n14:20 Pasludin\u0101ju\u0161i eva\u0146\u0123\u0113liju \u0161ai pils\u0113tai un daudzus pam\u0101c\u012bju\u0161i, tie atgriez\u0101s Listr\u0101 un Ikonij\u0101, un Antiohij\u0101,\n14:21 Stiprin\u0101dami m\u0101cek\u013cu dv\u0113seles un pamudin\u0101dami past\u0101v\u0113t tic\u012bb\u0101, jo caur daudz cie\u0161an\u0101m pien\u0101kas mums ieiet Dieva valst\u012bb\u0101.\n14:22 Un tie, iec\u0113lu\u0161i atsevi\u0161\u0137\u0101m bazn\u012bc\u0101m prezbiterus, Dievu piel\u016bgdami un gav\u0113dami, nov\u0113l\u0113ja tos Kungam, uz ko vi\u0146i tic\u0113ja.\n14:23 Un p\u0101rstaig\u0101ju\u0161i Pizidiju, vi\u0146i non\u0101ca Pamf\u012blij\u0101.\n14:24 Tad vi\u0146i sludin\u0101ja Dieva v\u0101rdu Perg\u0101 un aizg\u0101ja uz Ataliju.\n14:25 No turienes vi\u0146i ku\u0123\u012b p\u0101rc\u0113l\u0101s uz Antiohiju, no kurienes tie bija nodoti Dieva \u017e\u0113last\u012bbas darbam, ko vi\u0146i izpild\u012bja.\n14:26 Tur non\u0101ku\u0161i un draudzi sapulcin\u0101ju\u0161i, tie st\u0101st\u012bja, cik daudz Dievs ar tiem dar\u012bjis un k\u0101 Vi\u0146\u0161 pag\u0101niem atv\u0113ris tic\u012bbas durvis.\n14:27 Pie m\u0101cek\u013ciem vi\u0146i uztur\u0113j\u0101s labu laiku.\n15:1 Un da\u017ei, atn\u0101ku\u0161i no J\u016bdejas, m\u0101c\u012bja br\u0101\u013cus: Ja j\u016bs neapgraiza p\u0113c Mozus ieraduma, j\u016bs nevarat tikt pest\u012bti.\n15:2 P\u0101vilam un Barnabam izc\u0113l\u0101s ar vi\u0146iem ne mazums str\u012bdu; un vi\u0146i nol\u0113ma, lai P\u0101vils un Barnaba, un da\u017ei no p\u0101r\u0113jiem aizietu \u0161in\u012b jaut\u0101jum\u0101 uz Jeruzalemi pie apustu\u013ciem un prezbiteriem.\n15:3 Tad vi\u0146i, draudzes pavad\u012bti, g\u0101ja caur Feni\u0137iju un Samariju, st\u0101st\u012bdami par pag\u0101nu atgrie\u0161anos, un sag\u0101d\u0101ja br\u0101\u013ciem lielu prieku.\n15:4 Kad vi\u0146i non\u0101ca Jeruzalem\u0113, tos uz\u0146\u0113ma draudze un apustu\u013ci, un vec\u0101kie, un vi\u0146i st\u0101st\u012bja, ko lielu Dievs ar tiem dar\u012bjis.\n15:5 Tad da\u017ei no farizeju sektas, kas bija tic\u012bgi, c\u0113l\u0101s, sac\u012bdami: Vajag vi\u0146us apgraiz\u012bt un pav\u0113l\u0113t tiem pild\u012bt Mozus likumu.\n15:6 Apustu\u013ci un vec\u0101kie sapulc\u0113j\u0101s, lai apspriestu \u0161o jaut\u0101jumu.\n15:7 Bet kad izc\u0113l\u0101s liels str\u012bds, P\u0113teris piec\u0113lies sac\u012bja vi\u0146iem: Br\u0101\u013ci, j\u016bs zin\u0101t, ka Dievs kop\u0161 sendien\u0101m izv\u0113l\u0113jies starp mums, ka pag\u0101ni no manas mutes dzird\u0113tu eva\u0146\u0123\u0113lija v\u0101rdu un tic\u0113tu.\n15:8 Un Dievs, kas paz\u012bst sirdis, apliecin\u0101ja, dodams tiem Sv\u0113to Garu, t\u0101pat k\u0101 mums;\n15:9 Tic\u012bb\u0101 \u0161\u0137\u012bst\u012bdams to sirdis, Vi\u0146\u0161 ne\u0161\u0137iroja m\u016bs un vi\u0146us.\n15:10 Bet ko j\u016bs tagad Dievu k\u0101rdin\u0101t, likdami m\u0101cek\u013cu kakl\u0101 j\u016bgu, ko ne m\u016bsu t\u0113vi, ne m\u0113s nesp\u0113jam nest?\n15:11 Bet m\u0113s ticam, ka caur Kunga J\u0113zus Kristus \u017e\u0113last\u012bbu tiksim pest\u012bti t\u0101pat k\u0101 vi\u0146i.\n15:12 Tad viss pulks klus\u0113ja un klaus\u012bj\u0101s, kad Barnaba un P\u0101vils st\u0101st\u012bja, cik lielas z\u012bmes un br\u012bnumus Dievs dar\u012bjis caur vi\u0146iem pag\u0101nu vid\u016b.\n15:13 Un kad vi\u0146i apklusa, J\u0113kabs atbild\u0113ja, sac\u012bdams: V\u012bri, br\u0101\u013ci, uzklausiet mani!\n15:14 S\u012bmanis st\u0101st\u012bja, k\u0101 Dievs pirmo reizi ap\u017e\u0113lojies, lai no pag\u0101niem veidotu tautu savam v\u0101rdam.\n15:15 Un ar to saskan pravie\u0161u v\u0101rdi, k\u0101 rakst\u012bts:\n15:16 P\u0113c tam es atgriez\u012b\u0161os un atkal uzcel\u0161u D\u0101vida sagruvu\u0161o telti, un to, kas tan\u012b sagrauts, es atjauno\u0161u un uzcel\u0161u.\n15:17 Lai Kungu mekl\u0113tu p\u0101r\u0113jie \u013caudis un visas tautas, p\u0101r kur\u0101m mans v\u0101rds piesaukts, saka Kungs, kas to dara. (Am.9,11-12)\n15:18 No m\u016b\u017e\u012bbas Kungam zin\u0101ms Vi\u0146a darbs.\n15:19 T\u0101p\u0113c es sprie\u017eu, ka nav apgr\u016btin\u0101mi tie, kas no pag\u0101niem atgrie\u017eas pie Dieva.\n15:20 Bet j\u0101raksta vi\u0146iem, lai tie sarg\u0101s no apg\u0101n\u012b\u0161an\u0101s ar elkiem un no netikl\u012bbas, un no no\u017e\u0146augtiem, un no asin\u012bm.\n15:21 Jo Mozum no senlaikiem vis\u0101s pils\u0113t\u0101s ir savi sludin\u0101t\u0101ji sinagog\u0101s, kur katru sabatu vi\u0146i lasa.\n15:22 Tad apustu\u013ci un vec\u0101kie kop\u0101 ar draudzi nol\u0113ma izv\u0113l\u0113t no sava vidus starp br\u0101\u013ciem cien\u012bjamus v\u012brus: J\u016bdu, kas sauc\u0101s Barsaba, un S\u012blu, lai s\u016bt\u012btu tos kop\u0101 ar P\u0101vilu un Barnabu uz Antiohiju.\n15:23 Vi\u0146u rok\u0101m rakst\u012bdami: Apustu\u013ci un vec\u0101kie br\u0101\u013ci s\u016bta sveicienu tiem br\u0101\u013ciem no pag\u0101niem, kas Antiohij\u0101, S\u012brij\u0101 un Kilikij\u0101.\n15:24 T\u0101 k\u0101 m\u0113s dzird\u0113j\u0101m, ka da\u017ei, kas n\u0101ku\u0161i no mums, kam m\u0113s neesam pav\u0113l\u0113ju\u0161i, nog\u0101ju\u0161i uztrauca j\u016bs v\u0101rdiem, samulsin\u0101dami j\u016bsu dv\u0113seles,\n15:25 Tad m\u0113s, kop\u0101 sapulc\u0113ju\u0161ies, nol\u0113m\u0101m izv\u0113l\u0113t v\u012brus un s\u016bt\u012bt pie jums tos kop\u0101 ar mums d\u0101rgajiem - Barnabu un P\u0101vilu.\n15:26 Cilv\u0113kiem, kas savas dz\u012bv\u012bbas devu\u0161i par m\u016bsu Kunga J\u0113zus Kristus v\u0101rdu.\n15:27 M\u0113s nos\u016bt\u012bj\u0101m J\u016bdu un Saulu, kas jums to pa\u0161u v\u0101rdiem pasac\u012bs.\n15:28 Jo Sv\u0113tajam Garam un mums paticis neuzlikt jums nek\u0101du citu nastu, k\u0101 vien \u0161o nepiecie\u0161amo:\n15:29 Lai j\u016bs sarg\u0101tos no elku upuriem un asin\u012bm, un no\u017e\u0146augt\u0101, un netikl\u012bbas. No t\u0101 sarg\u0101damies, j\u016bs labi dar\u012bsiet. Palieciet veseli!\n15:30 Tad tie tika atlaisti, un vi\u0146i non\u0101ca Antiohij\u0101. Draudzi sapulcin\u0101ju\u0161i, tie atdeva v\u0113stuli.\n15:31 Kad tie to izlas\u012bja, vi\u0146i priec\u0101j\u0101s par \u0161o mierin\u0101jumu.\n15:32 Bet J\u016bda un S\u012bla, pa\u0161i pravie\u0161i b\u016bdami, daudz v\u0101rdiem pam\u0101c\u012bja un stiprin\u0101ja br\u0101\u013cus.\n15:33 Kad vi\u0146i k\u0101du laiku tur bija paliku\u0161i, br\u0101\u013ci tos atlaida mier\u0101 pie tiem, kas vi\u0146us bija s\u016bt\u012bju\u0161i.\n15:34 Tom\u0113r S\u012bla nol\u0113ma palikt tur, bet J\u016bda aizg\u0101ja viens uz Jeruzalemi.\n15:35 P\u0101vils un Barnaba uztur\u0113j\u0101s Antiohij\u0101 un kop\u0101 ar daudz citiem m\u0101c\u012bja un sludin\u0101ja Kunga v\u0101rdu.\n15:36 P\u0113c da\u017e\u0101m dien\u0101m P\u0101vils sac\u012bja Barnabam: Atgriez\u012bsimies un apmekl\u0113sim br\u0101\u013cus vis\u0101s pils\u0113t\u0101s, kur sludin\u0101j\u0101m Kunga v\u0101rdu, k\u0101 vi\u0146iem kl\u0101j\u0101s.\n15:37 Barnaba grib\u0113ja \u0146emt l\u012bdz ar\u012b J\u0101ni, kas sauc\u0101s Marks.\n15:38 Bet P\u0101vils l\u016bdza vi\u0146u, ka nevajag \u0146emt, jo tas Pamfilij\u0101 no\u0161\u0137\u012br\u0101s no vi\u0146iem un neg\u0101ja l\u012bdzi darb\u0101.\n15:39 Tad rad\u0101s nesaska\u0146as, t\u0101 ka vi\u0146i \u0161\u0137\u012br\u0101s viens no otra: un Barnaba, pa\u0146\u0113mis l\u012bdz Marku, p\u0101rc\u0113l\u0101s uz Kipru.\n15:40 Bet P\u0101vils, izv\u0113l\u0113jies sev S\u012blu, dev\u0101s ce\u013c\u0101, un br\u0101\u013ci to nov\u0113l\u0113ja Dieva \u017e\u0113last\u012bbai.\n15:41 Vi\u0146\u0161 p\u0101rstaig\u0101ja S\u012briju un Kilikiju, stiprin\u0101dams draudzes un pav\u0113l\u0113dams izpild\u012bt visas apustu\u013cu un vec\u0101ko pav\u0113les.\n16:1 Tad vi\u0146\u0161 non\u0101ca Derb\u0113 un Listr\u0101. L\u016bk, un tur bija k\u0101ds m\u0101ceklis, v\u0101rd\u0101 Timotejs, tic\u012bgas j\u016bdu sievietes d\u0113ls, bet t\u0113vs bija pag\u0101ns.\n16:2 Br\u0101\u013ci, kas bija Listr\u0101 un Ikonij\u0101, liecin\u0101ja par vi\u0146u labu.\n16:3 P\u0101vils v\u0113l\u0113j\u0101s, lai tas vi\u0146am ietu l\u012bdz, un, pa\u0146\u0113mis, apgraiz\u012bja to j\u016bdu d\u0113\u013c, jo visi zin\u0101ja, ka vi\u0146a t\u0113vs ir pag\u0101ns.\n16:4 P\u0101rstaig\u0101dami pils\u0113tas, vi\u0146i nodeva pild\u012b\u0161anai noteikumus, ko apustu\u013ci un vec\u0101kie Jeruzalem\u0113 bija l\u0113mu\u0161i.\n16:5 Un t\u0101 draudzes tika stiprin\u0101tas tic\u012bb\u0101 un ik dienas pavairoj\u0101s skait\u0101.\n16:6 Bet kad vi\u0146i g\u0101ja caur Fr\u012b\u0123iju un Galatijas apvidu, Sv\u0113tais Gars aizliedza vi\u0146iem sludin\u0101t Dieva v\u0101rdu \u0100zij\u0101.\n16:7 Non\u0101ku\u0161i M\u012bzij\u0101, vi\u0146i m\u0113\u0123in\u0101ja iet uz Bit\u012bniju, bet J\u0113zus Gars vi\u0146iem to ne\u013c\u0101va.\n16:8 Tad vi\u0146i, pag\u0101ju\u0161i gar\u0101m M\u012bzijai, non\u0101ca Troad\u0101.\n16:9 Un nakt\u012b P\u0101vils redz\u0113ja par\u0101d\u012bbu: k\u0101ds v\u012brietis, ma\u0137edonietis, st\u0101v\u0113ja un l\u016bdza vi\u0146u, sac\u012bdams: N\u0101c uz Ma\u0137edoniju un pal\u012bdzi mums!\n16:10 Bet kad vi\u0146\u0161 par\u0101d\u012bbu bija redz\u0113jis, m\u0113s t\u016bda\u013c tais\u012bj\u0101mies iet uz Ma\u0137edoniju, b\u016bdami p\u0101rliecin\u0101ti, ka Dievs m\u016bs sauc sludin\u0101t vi\u0146iem eva\u0146\u0123\u0113liju.\n16:11 No Troadas aizbrauku\u0161i, m\u0113s tie\u0161\u0101 ce\u013c\u0101 non\u0101c\u0101m Samotr\u0101k\u0113 un n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 Neapol\u0113,\n16:12 Un to turienes Filipos, kas ir pirm\u0101 vienas Ma\u0137edonijas da\u013cas pils\u0113ta un kolonija. \u0160in\u012b pils\u0113t\u0101 m\u0113s pavad\u012bj\u0101m da\u017eas dienas p\u0101rrun\u0101s.\n16:13 Tad sabata dien\u0101 m\u0113s izg\u0101j\u0101m \u0101rpus v\u0101rtiem pie upes, kur, \u0161\u0137iet, notika l\u016bg\u0161ana; un aps\u0113du\u0161ies m\u0113s run\u0101j\u0101m ar sieviet\u0113m, kas tur bija sapulc\u0113ju\u0161\u0101s.\n16:14 Klaus\u012bj\u0101s ar\u012b k\u0101da sieviete, v\u0101rd\u0101 L\u012bdija, kas godin\u0101ja Dievu un bija purpura p\u0101rdev\u0113ja Tiatiras pils\u0113t\u0101. Kungs atv\u0113ra vi\u0146as sirdi, lai iev\u0113rotu to, ko run\u0101ja P\u0101vils.\n16:15 Kad vi\u0146a un vi\u0146as nams bija krist\u012bti, t\u0101 m\u016bs l\u016bdza, sac\u012bdama: Ja j\u016bs dom\u0101jat, ka es esmu Kungam uztic\u012bga, n\u0101ciet man\u0101 nam\u0101 un palieciet! Un vi\u0146a m\u016bs \u013coti l\u016bdza.\n16:16 Bet notika, ka, mums uz l\u016bg\u0161anu ejot, sastapa m\u016bs k\u0101da meitenei, kurai bija gai\u0161re\u0123es gars, un pare\u0123odama t\u0101 deva saviem kungiem lielu pe\u013c\u0146u.\n16:17 Vi\u0146a sekoja P\u0101vilam un mums un sauca, sac\u012bdama: \u0160ie cilv\u0113ki ir Visaugst\u0101 Dieva kalpi, kas sludina jums pest\u012b\u0161anas ce\u013cu.\n16:18 To vi\u0146a dar\u012bja daudz\u0101s dien\u0101s. Tad P\u0101vils saskaities pagriez\u0101s apaka\u013c un sac\u012bja garam: J\u0113zus Kristus v\u0101rd\u0101 es tev pav\u0113lu iziet no vi\u0146as. Un tas izg\u0101ja tan\u012b pat stund\u0101.\n16:19 Bet t\u0101s kungi, redz\u0113dami, ka zudusi vi\u0146u pe\u013c\u0146as cer\u012bba, satv\u0113ra P\u0101vilu un S\u012blu un veda tos tirgus laukum\u0101 pie priek\u0161niekiem.\n16:20 Un tie sac\u012bja, nododami vi\u0146us pils\u0113tas p\u0101rvaldniekiem: \u0160ie cilv\u0113ki, j\u016bdi b\u016bdami, uztrauc m\u016bsu pils\u0113tu.\n16:21 Un vi\u0146i sludina iera\u017eas, ko mums, romie\u0161iem, nepiekl\u0101jas ne pie\u0146emt, ne pild\u012bt.\n16:22 Un ar\u012b tauta sac\u0113l\u0101s pret vi\u0146iem, un pils\u0113tas p\u0101rvaldnieki, tiem dr\u0113bes nopl\u0113su\u0161i, lika tos r\u012bkst\u0113m \u0161aust\u012bt.\n16:23 Un kad tie vi\u0146iem daudz sitienu bija devu\u0161i, tie iemeta vi\u0146us cietum\u0101 un pav\u0113l\u0113ja sargiem, lai stingri tos apsarg\u0101.\n16:24 T\u0101du pav\u0113li sa\u0146\u0113mis, vi\u0146\u0161 tos ieslodz\u012bja iek\u0161\u0113j\u0101 cietum\u0101, bet k\u0101jas iesl\u0113dza siekst\u0101.\n16:25 Bet pusnakt\u012b P\u0101vils un S\u012bls l\u016bdza un godin\u0101ja Dievu; un apcietin\u0101tie klaus\u012bj\u0101s vi\u0146os.\n16:26 Piepe\u0161i notika liela zemestr\u012bce, t\u0101 ka cietuma pamati sakust\u0113j\u0101s; un t\u016bda\u013c visas durvis atv\u0113r\u0101s, un visu va\u017eas atrais\u012bj\u0101s.\n16:27 Bet cietuma sargs, uzmodies un redz\u0113dams, ka cietuma durvis atv\u0113rtas, izvilka zobenu un grib\u0113ja sevi non\u0101v\u0113t, dom\u0101dams, ka ieslodz\u012btie aizb\u0113gu\u0161i.\n16:28 Tad P\u0101vils sauca stipr\u0101 bals\u012b, sac\u012bdams: Nedari sev nek\u0101 \u013cauna, jo m\u0113s visi \u0161eit esam.\n16:29 Papras\u012bjis ugunu, vi\u0146\u0161 ieg\u0101ja iek\u0161\u0101 un tr\u012bc\u0113dams krita P\u0101vilam un S\u012blam pie k\u0101j\u0101m.\n16:30 Un vi\u0146\u0161, izvedis tos \u0101r\u0101, sac\u012bja: Kungi, kas man j\u0101dara, lai es k\u013c\u016btu pest\u012bts?\n16:31 Bet vi\u0146i atbild\u0113ja: Tici uz Kungu J\u0113zu, tad tu un tavs nams tiks pest\u012bti.\n16:32 Un tie run\u0101ja Kunga v\u0101rdu vi\u0146am un visiem, kas bija vi\u0146a nam\u0101.\n16:33 Un tan\u012b pat nakts stund\u0101 vi\u0146\u0161 \u0146\u0113ma tos un mazg\u0101ja vi\u0146u br\u016bces; un t\u016bda\u013c vi\u0146\u0161 un viss t\u0101 nams tika krist\u012bti.\n16:34 Un vi\u0146\u0161 atveda tos sav\u0101 m\u0101j\u0101, s\u0113din\u0101ja pie galda un priec\u0101j\u0101s kop\u0101 ar visu savu namu, tic\u0113dams Dievam.\n16:35 Un kad uzausa diena, pils\u0113tas p\u0101rvaldnieki s\u016bt\u012bja tiesas kalpot\u0101jus, lai atbr\u012bvo \u0161os cilv\u0113kus.\n16:36 Tad cietuma sargs pazi\u0146oja P\u0101vilam \u0161os v\u0101rdus: Pils\u0113tas p\u0101rvaldnieki s\u016bt\u012bja, lai j\u016bs atbr\u012bvotu. Tad tagad izejiet un staig\u0101jiet mier\u0101!\n16:37 Bet P\u0101vils tiem sac\u012bja: Tie m\u016bs, romie\u0161us, nenoties\u0101tus, publiski \u0161aust\u012bja un ieslodz\u012bja cietum\u0101, bet tagad slepeni m\u016bs izmet. T\u0101 ne, bet lai n\u0101k\n16:38 Un pa\u0161i m\u016bs izved! Tad tiesas kalpot\u0101ji pazi\u0146oja \u0161os v\u0101rdus pils\u0113tas p\u0101rvaldniekiem. Un tie nobij\u0101s, dzird\u0113dami, ka vi\u0146i romie\u0161i.\n16:39 Un tie atn\u0101ca, atvainoj\u0101s vi\u0146u priek\u0161\u0101 un izvedu\u0161i l\u016bdza aiziet no pils\u0113tas.\n16:40 Tad vi\u0146i, izg\u0101ju\u0161i no cietuma, aizg\u0101ja pie L\u012bdijas un, apmekl\u0113ju\u0161i un iepriecin\u0101ju\u0161i br\u0101\u013cus, dev\u0101s ce\u013c\u0101.\n17:1 Izg\u0101ju\u0161i cauri Amfipolei un Apollonijai, vi\u0146i non\u0101ca Tesalon\u012bk\u0113, kur bija j\u016bdu sinagoga.\n17:2 P\u0113c savas iera\u017eas P\u0101vils ieg\u0101ja pie vi\u0146iem un tr\u012bs sabatus skaidroja tiem Rakstus,\n17:3 Atkl\u0101dams un izskaidrodams tiem, ka Kristum vajadz\u0113ja ciest un aug\u0161\u0101mcelties no miro\u0146iem; un ka tas ir J\u0113zus Kristus, ko es jums sludinu.\n17:4 Un da\u017ei no tiem tic\u0113ja un piebiedroj\u0101s P\u0101vilam un S\u012blam un ar\u012b liels daudzums dievbij\u012bgo un pag\u0101nu, k\u0101 ar\u012b ne mazums di\u017ecilt\u012bgo sievie\u0161u.\n17:5 Tad j\u016bdi, b\u016bdami skaud\u012bgi, pa\u0146\u0113ma no p\u016b\u013ca da\u017eus \u013caunus v\u012brus, sag\u0101ja bar\u0101, uztrauca pils\u0113tu un, apst\u0101ju\u0161i Jazona namu, mekl\u0113ja vi\u0146us, lai vestu tautas priek\u0161\u0101.\n17:6 Un tie, vi\u0146us neatradu\u0161i, vilka Jazonu un da\u017eus br\u0101\u013cus pie pils\u0113tas priek\u0161niekiem, kliegdami, ka tie, kas uztrauc pils\u0113tu, ar\u012b \u0161urp atn\u0101ku\u0161i;\n17:7 Tos uz\u0146\u0113mis Jazons, un tie visi r\u012bkojas pret \u0137eizara pav\u0113l\u0113m, sac\u012bdami, ka ir cits \u0137\u0113ni\u0146\u0161 - J\u0113zus.\n17:8 T\u0101 vi\u0146i k\u016bd\u012bja tautu un pils\u0113tas priek\u0161niekus, kas to dzird\u0113ja.\n17:9 Bet vi\u0146i, sa\u0146\u0113mu\u0161i no Jazona un p\u0101r\u0113jiem galvojumu, tos atlaida.\n17:10 Bet br\u0101\u013ci t\u0101d\u0113\u013c nakt\u012b aizs\u016bt\u012bja P\u0101vilu un S\u012blu uz Beroju. Tur non\u0101ku\u0161i, vi\u0146i ieg\u0101ja j\u016bdu sinagog\u0101.\n17:11 \u0160ie bija cilden\u0101ki nek\u0101 tesalon\u012b\u0137ie\u0161i. Vi\u0146i visai labpr\u0101t\u012bgi uz\u0146\u0113ma v\u0101rdu, p\u0113t\u012bdami ik dienas Rakstus, vai tas t\u0101 ir.\n17:12 Un daudzi no vi\u0146iem, k\u0101 ar\u012b ne mazums cien\u012btu pag\u0101nu, k\u013cuva tic\u012bgi.\n17:13 Kad Tesalon\u012bkes j\u016bdi uzzin\u0101ja, ka P\u0101vils Beroj\u0101 sludina Dieva v\u0101rdu, tie n\u0101ca ar\u012b uz turieni, uzbudin\u0101dami un uztraukdami \u013caudis.\n17:14 Tad br\u0101\u013ci t\u016bda\u013c s\u016bt\u012bja P\u0101vilu, lai vi\u0146\u0161 iet l\u012bdz j\u016brai, bet S\u012bla un Timotejs palika tur.\n17:15 Bet tie, kas pavad\u012bja P\u0101vilu, aizveda vi\u0146u l\u012bdz At\u0113n\u0101m un aizg\u0101ja, sa\u0146\u0113mu\u0161i no vi\u0146a pav\u0113li S\u012blam un Timotejam, lai tie dr\u012bz n\u0101ktu pie vi\u0146a.\n17:16 Kam\u0113r P\u0101vils At\u0113n\u0101s tos gaid\u012bja, t\u0101 gars vi\u0146\u0101 iedeg\u0101s, redz\u0113dams elkdiev\u012bbai atdotu pils\u0113tu.\n17:17 Un vi\u0146\u0161 sarun\u0101j\u0101s ar j\u016bdiem un Dieva atzin\u0113jiem sinagog\u0101, bet ik dienas tirgus laukum\u0101 ar tiem, kas bija kl\u0101t.\n17:18 Tad da\u017ei epik\u016brie\u0161u un stoi\u0137u filozofi str\u012bd\u0113j\u0101s ar vi\u0146u; bet da\u017ei sac\u012bja: Ko \u0161is p\u013c\u0101pa grib teikt? Bet citi: \u0160\u0137iet, vi\u0146\u0161 ir jaunu dievu sludin\u0101t\u0101js, jo vi\u0146\u0161 tiem sludin\u0101ja J\u0113zu un aug\u0161\u0101mcel\u0161anos.\n17:19 Un tie, sa\u0146\u0113mu\u0161i vi\u0146u, veda uz areopagu, sac\u012bdami: M\u0113s ta\u010du varam dab\u016bt zin\u0101t, kas t\u0101 par jaunu m\u0101c\u012bbu, ko tu sludini?\n17:20 Jo tu sniedz m\u016bsu aus\u012bm kaut ko jaunu. T\u0101p\u0113c m\u0113s gribam zin\u0101t, kas tas ir.\n17:21 Jo visiem at\u0113nie\u0161iem un atn\u0101c\u0113jiem, sve\u0161iniekiem, nekas cits ner\u016bp\u0113ja, k\u0101 vien\u012bgi kaut ko jaunu run\u0101t vai klaus\u012bties.\n17:22 Tad P\u0101vils, st\u0101v\u0113dams areopaga vid\u016b, sac\u012bja: At\u0113nie\u0161i, es redzu j\u016bs vis\u0101s liet\u0101s p\u0101r\u0101k reli\u0123iozus!\n17:23 Jo es, apstaig\u0101dams un apl\u016bkodams j\u016bsu dievek\u013cus, atradu ar\u012b alt\u0101ri, uz kura bija rakst\u012bts: \"Nepaz\u012bstamajam Dievam\". Ko j\u016bs nepaz\u012bdami godin\u0101jat, to es jums sludinu.\n17:24 Dievs, kas rad\u012bjis pasauli un visu, kas tan\u012b ir, b\u016bdams debess un zemes Kungs, nem\u0101jo rok\u0101m celtos temp\u013cos,\n17:25 Un Vi\u0146u neapkalpo cilv\u0113ku rokas, it k\u0101 Vi\u0146am k\u0101 vajadz\u0113tu; Vi\u0146\u0161 pats dod visiem dz\u012bv\u012bbu un elpu, un visu.\n17:26 Vi\u0146\u0161 padar\u012bja to, ka no viena visu cilv\u0113ku cilts apdz\u012bvotu visu zemes virsu, nosprauzdams noteiktus laikus un robe\u017eas to dz\u012bvo\u0161anai.\n17:27 Lai tie mekl\u0113tu Dievu vai tie var\u0113tu Vi\u0146u nojaust un atrast, lai gan Vi\u0146\u0161 nav t\u0101lu no mums katra:\n17:28 Jo Vi\u0146\u0101 m\u0113s dz\u012bvojam un kustamies, un esam, k\u0101 ar\u012b da\u017ei j\u016bsu dzejnieki sac\u012bju\u0161i: M\u0113s ar\u012b esam Vi\u0146a cilts.\n17:29 T\u0101p\u0113c mums, kas esam Dieva cilts, nevajag dom\u0101t, ka diev\u012bba l\u012bdz\u012bga zeltam vai akmenim, vai cilv\u0113ka m\u0101kslas skulpt\u016brai un izdom\u0101jumam.\n17:30 Bet Dievs, skat\u012bdamies p\u0101r \u0161iem nezin\u0101\u0161anas laikiem, tagad pasludina cilv\u0113kiem, lai visi un visur gandara par gr\u0113kiem,\n17:31 Jo Vi\u0146\u0161 nolicis dienu, kur\u0101 taisn\u012bgi ties\u0101s pasauli caur V\u012bru, ko Vi\u0146\u0161 izredz\u0113jis un visiem to ticamu padar\u012bjis, uzmodin\u0101dams Vi\u0146u no miro\u0146iem.\n17:32 Dzird\u0113dami par miru\u0161o aug\u0161\u0101mcel\u0161anos, da\u017ei zoboj\u0101s, bet da\u017ei sac\u012bja: Par to m\u0113s tevi klaus\u012bsimies citu reizi.\n17:33 T\u0101 P\u0101vils aizg\u0101ja no vi\u0146u vidus.\n17:34 Bet da\u017ei v\u012brie\u0161i piebiedroj\u0101s vi\u0146am un k\u013cuva tic\u012bgi, starp tiem Dion\u012bzijs, areopaga loceklis, un sieviete, v\u0101rd\u0101 Damara, un citi l\u012bdz ar vi\u0146iem.\n18:1 P\u0113c tam vi\u0146\u0161, aizg\u0101jis no At\u0113n\u0101m, non\u0101ca Korint\u0101.\n18:2 Un vi\u0146\u0161 atrada k\u0101du j\u016bdu, v\u0101rd\u0101 Akvilu, kas c\u0113lies no Pontas. Tas ar savu sievu Priskillu nupat k\u0101 bija atn\u0101cis no It\u0101lijas (jo Klaudijs bija pav\u0113l\u0113jis visiem j\u016bdiem atst\u0101t Romu). Tiem vi\u0146\u0161 piebiedroj\u0101s.\n18:3 Un t\u0101 k\u0101 vi\u0146am bija tas pats amats, vi\u0146\u0161 palika pie tiem un str\u0101d\u0101ja. (Vi\u0146iem bija tel\u0161u tais\u012bt\u0101ju amats.)\n18:4 Un vi\u0146\u0161 katru sabatu m\u0101c\u012bja sinagog\u0101 un, run\u0101dams par Kunga J\u0113zus v\u0101rdu, p\u0101rliecin\u0101ja j\u016bdus un grie\u0137us.\n18:5 Bet kad S\u012bls un Timotejs atn\u0101ca no Ma\u0137edonijas, P\u0101vils v\u0113l cent\u012bg\u0101k sludin\u0101ja j\u016bdiem, ka J\u0113zus ir Kristus.\n18:6 Bet kad tie run\u0101ja pretim un zaimoja, vi\u0146\u0161, izkrat\u012bjis savas dr\u0113bes, sac\u012bja tiem: J\u016bsu asinis lai n\u0101k p\u0101r j\u016bsu galv\u0101m. No \u0161\u012b br\u012b\u017ea es ie\u0161u pie pag\u0101niem.\n18:7 Un vi\u0146\u0161, no turienes aizg\u0101jis, non\u0101ca k\u0101da dievbij\u012bga v\u012bra nam\u0101, kam v\u0101rds bija Tits Justs. T\u0101 nams bija savienots ar sinagogu.\n18:8 Bet Krisps, sinagogas priek\u0161nieks, un viss vi\u0146a nams tic\u0113ja uz Kungu, un daudzi korintie\u0161i, dzird\u0113dami, k\u013cuva tic\u012bgi un krist\u012bj\u0101s.\n18:9 Tad nakt\u012b Kungs par\u0101d\u012bb\u0101 sac\u012bja P\u0101vilam: Neb\u012bsties, bet run\u0101 un neklus\u0113,\n18:10 Jo es esmu ar tevi, un neviens tevi neaiztiks, lai dar\u012btu tev \u013caunu, jo man ir daudz \u013cau\u017eu \u0161in\u012b pils\u0113t\u0101.\n18:11 Tad vi\u0146\u0161 tur palika gadu un se\u0161us m\u0113ne\u0161us, tiem m\u0101c\u012bdams Dieva v\u0101rdu.\n18:12 Bet kad Gallions bija prokonsuls Ahaj\u0101, j\u016bdi vienpr\u0101t\u012bgi sac\u0113l\u0101s pret P\u0101vilu un veda vi\u0146u ties\u0101,\n18:13 Sac\u012bdami: \u0160is pierun\u0101 \u013caudis kalpot Dievam pret likumu.\n18:14 Kad P\u0101vils s\u0101ka atv\u0113rt muti, Gallions sac\u012bja j\u016bdiem: J\u016bdu v\u012bri, ja tas b\u016btu k\u0101ds netaisns vai \u013cauns noziegums, es j\u016bs, k\u0101 pien\u0101kas, uzklaus\u012btu,\n18:15 Bet ja str\u012bdi ir par m\u0101c\u012bbu, v\u0101rdiem un j\u016bsu bausl\u012bbu, tad l\u016bkojiet pa\u0161i; es negribu tan\u012bs b\u016bt tiesnesis.\n18:16 Un vi\u0146\u0161 tos noraid\u012bja no tribun\u0101la.\n18:17 Tad visi, notv\u0113ru\u0161i sinagogas priek\u0161nieku Sostenu, sita to tribun\u0101la priek\u0161\u0101, bet Gallions neraiz\u0113j\u0101s par vi\u0146iem.\n18:18 Bet P\u0101vils uztur\u0113j\u0101s tur v\u0113l daudz dienas un, atvad\u012bjies no br\u0101\u013ciem, p\u0101rc\u0113l\u0101s uz S\u012briju, bet kop\u0101 ar vi\u0146u Priskilla un Akvila, kas Kenhrej\u0101 apcirpa savu galvu, jo t\u0101ds bija vi\u0146a sol\u012bjums.\n18:19 Vi\u0146\u0161 non\u0101ca Efez\u0101 un atst\u0101ja tos tur, bet pats, ieg\u0101jis sinagog\u0101, sarun\u0101j\u0101s ar j\u016bdiem.\n18:20 Tie l\u016bdza vi\u0146u palikt ilg\u0101ku laiku, bet vi\u0146\u0161.nepiekrita,\n18:21 Bet atvad\u012bdamies vi\u0146\u0161 teica: Ja t\u0101ds b\u016bs Dieva pr\u0101ts, es atkal atgriez\u012b\u0161os pie jums. Tad vi\u0146\u0161 aizg\u0101ja no Efezas.\n18:22 Un vi\u0146\u0161, non\u0101cis C\u0113zarej\u0101, aizg\u0101ja un apsveica draudzi, un dev\u0101s uz Antiohiju.\n18:23 Un k\u0101du laiku tur palicis, vi\u0146\u0161 aizg\u0101ja; p\u0101rstaig\u0101dams p\u0113c k\u0101rtas Galatijas apgabalu un Fr\u012b\u0123iju, vi\u0146\u0161 stiprin\u0101ja visus m\u0101cek\u013cus.\n18:24 Bet Efez\u0101 non\u0101ca k\u0101ds j\u016bds, v\u0101rd\u0101 Apolls, dzimis aleksandrietis, labs Rakstu pazin\u0113js un dai\u013crun\u012bgs.\n18:25 Vi\u0146\u0161 bija m\u0101c\u012bts Kunga ce\u013c\u0101 un dedz\u012bgs gar\u0101, run\u0101ja un c\u012bt\u012bgi m\u0101c\u012bja to, kas attiecas uz J\u0113zu, pats paz\u012bdams tikai J\u0101\u0146a krist\u012bbu.\n18:26 Vi\u0146\u0161 dro\u0161i s\u0101ka sludin\u0101t sinagog\u0101. To dzird\u0113ju\u0161i, Priskilla un Akvila pa\u0146\u0113ma vi\u0146u pie sevis un v\u0113l r\u016bp\u012bg\u0101k paskaidroja vi\u0146am Kunga ce\u013cu.\n18:27 Kad vi\u0146\u0161 grib\u0113ja iet uz Ahaju, br\u0101\u013ci vi\u0146u pam\u0101c\u012bja un rakst\u012bja m\u0101cek\u013ciem, lai vi\u0146u uz\u0146em. Tur non\u0101cis, vi\u0146\u0161 k\u013cuva noder\u012bgs tiem, kas tic\u0113ja;\n18:28 Jo vi\u0146\u0161 atkl\u0101ti un stipri atsp\u0113koja j\u016bdus, pier\u0101d\u012bdams ar Rakstiem, ka J\u0113zus ir Kristus.\n19:1 Bet notika, kam\u0113r Apolls bija Korint\u0101, ka P\u0101vils, p\u0101rstaig\u0101jis augstienes apgabalus, non\u0101ca Efez\u0101. Atradis da\u017eus m\u0101cek\u013cus,\n19:2 Vi\u0146\u0161 tiem sac\u012bja: Vai j\u016bs sa\u0146\u0113m\u0101t Sv\u0113to Garu, kad k\u013cuv\u0101t tic\u012bgi? Bet tie vi\u0146am sac\u012bja: M\u0113s pat neesam dzird\u0113ju\u0161i, ka Sv\u0113tais Gars ir.\n19:3 Tad vi\u0146\u0161 tiem sac\u012bja: K\u0101 tad j\u016bs esat krist\u012bti? Tie sac\u012bja: J\u0101\u0146a krist\u012bb\u0101.\n19:4 Bet P\u0101vils sac\u012bja: J\u0101nis krist\u012bja tautu gr\u0113ku no\u017e\u0113lo\u0161anas krist\u012bb\u0101, sac\u012bdams, lai tie tic uz To, kas p\u0113c vi\u0146a n\u0101ks, t.i., uz J\u0113zu.\n19:5 To dzird\u0113ju\u0161i, vi\u0146i tika krist\u012bti Kunga J\u0113zus v\u0101rd\u0101.\n19:6 Un kad P\u0101vils uzlika tiem rokas, Sv\u0113tais Gars n\u0101ca uz vi\u0146iem, un tie run\u0101ja valod\u0101s un pravietoja.\n19:7 Bet vi\u0146u bija pavisam ap divpadsmit v\u012bru.\n19:8 Tad vi\u0146\u0161, ieg\u0101jis sinagog\u0101, dro\u0161i sludin\u0101ja tr\u012bs m\u0113ne\u0161us, m\u0101c\u012bdams un p\u0101rliecin\u0101dams par Dieva valst\u012bbu.\n19:9 Bet kad da\u017ei palika cietsird\u012bgi un netic\u0113ja, \u013cau\u017eu priek\u0161\u0101 zaimodami Kunga ce\u013cu, vi\u0146\u0161 no tiem aizg\u0101ja, no\u0161\u0137\u012bra m\u0101cek\u013cus un katru dienu tiem sludin\u0101ja Tiranna skol\u0101.\n19:10 Tas turpin\u0101j\u0101s divus gadus, t\u0101 ka visi, kas \u0100zij\u0101 dz\u012bvoja, j\u016bdi un pag\u0101ni dzird\u0113ja Kunga v\u0101rdu.\n19:11 Dievs ar P\u0101vila rok\u0101m dar\u012bja ne mazums br\u012bnumu,\n19:12 T\u0101 ka pat sviedrautus un priek\u0161autus no vi\u0146a miesas uzlika neveselajiem, un slim\u012bbas tos atst\u0101ja, un \u013caunie gari izg\u0101ja no tiem.\n19:13 Bet da\u017ei no j\u016bdiem, kas bija garu izdzin\u0113ji un klejoja apk\u0101rt, m\u0113\u0123in\u0101ja piesaukt J\u0113zus v\u0101rdu p\u0101r tiem, kam bija \u013caunie gari, sac\u012bdami: Es j\u016bs zv\u0113rinu pie J\u0113zus, ko P\u0101vils sludina.\n19:14 Bet tie, kas to dar\u012bja, bija da\u017e\u012b j\u016bdi: augst\u0101 priestera Skevas septi\u0146i d\u0113li.\n19:15 Bet \u013caunais gars tiem atbild\u0113ja, sac\u012bdams: J\u0113zu es paz\u012bstu un P\u0101vilu es zinu, bet kas j\u016bs esat?\n19:16 Un cilv\u0113ks, kur\u0101 bija \u013caunais gars, uzbruka tiem, \u0146\u0113ma p\u0101r abiem virsroku un pieveica tos, t\u0101 ka tie kaili un ievainoti aizb\u0113ga no t\u0101s m\u0101jas.\n19:17 Tas k\u013cuva zin\u0101ms visiem j\u016bdiem un pag\u0101niem, kas dz\u012bvoja Efez\u0101, un visus tos p\u0101r\u0146\u0113ma bailes, un vi\u0146i godin\u0101ja Kunga J\u0113zus v\u0101rdu.\n19:18 Un daudzi no tic\u012bgajiem n\u0101ca, atz\u012bdami un izst\u0101st\u012bdami savus darbus.\n19:19 Bet daudzi no tiem, kas nodarboj\u0101s ar m\u0101\u0146tic\u012bbu, sanesa gr\u0101matas un visu priek\u0161\u0101 sadedzin\u0101ja. Noteicot to v\u0113rt\u012bbu, atrada, ka t\u0101 ir piecdesmit t\u016bksto\u0161u den\u0101riju.\n19:20 T\u0101 Dieva v\u0101rds vareni auga un nostiprin\u0101j\u0101s.\n19:21 To pabeidzis, P\u0101vils gar\u0101 ap\u0146\u0113m\u0101s, p\u0101rstaig\u0101jot Ma\u0137edoniju un Ahaju, iet uz Jeruzalemi, sac\u012bdams: Kad es b\u016b\u0161u tur bijis, man b\u016bs j\u0101redz ar\u012b Roma.\n19:22 Tad vi\u0146\u0161, aizs\u016bt\u012bjis uz Ma\u0137edoniju divus savus pal\u012bgus, Timoteju un Erastu, pats k\u0101du laiku palika \u0100zij\u0101.\n19:23 Bet tan\u012b laik\u0101 notika liels nemiers Kunga ce\u013ca d\u0113\u013c.\n19:24 Jo k\u0101ds sudrabkalis, v\u0101rd\u0101 D\u0113metrijs, kas darin\u0101ja Di\u0101nas sudraba temp\u013cus un sag\u0101d\u0101ja amatniekiem ne mazums pe\u013c\u0146as,\n19:25 Sasaucis tos un citus, kas str\u0101d\u0101ja to pa\u0161u amatu, sac\u012bja: V\u012bri, j\u016bs zin\u0101t, ka no \u0161\u012b darba mums ir ieguvums;\n19:26 Un j\u016bs redzat un dzirdat, ka \u0161is P\u0101vils ne vien Efez\u0101, bet gandr\u012bz vis\u0101 \u0100zij\u0101 p\u0101rliecina un nov\u0113r\u0161 daudz tautas, sac\u012bdams, ka tie nav dievi, kas rok\u0101m darin\u0101ti.\n19:27 Bet ne tikai \u0161ai m\u016bsu nodarbei draud briesmas k\u013c\u016bt atmestai, bet ar\u012b liel\u0101s Di\u0101nas templis tiks niev\u0101ts un ar\u012b s\u0101ks izn\u012bkt vi\u0146as god\u012bba, ko piel\u016bdz visa \u0100zij\u0101 un pasaule.\n19:28 To dzird\u0113dami un dusmu p\u0101r\u0146emti, tie kliedza, sac\u012bdami: Liela ir efezie\u0161u Di\u0101na!\n19:29 Un pils\u0113t\u0101 c\u0113l\u0101s nemiers. Tie vienpr\u0101t\u012bgi trauc\u0101s uz te\u0101tri, raudami l\u012bdz ma\u0137edonie\u0161us - Gaiju un Aristarhu, P\u0101vila ce\u013ca biedrus.\n19:30 Kad P\u0101vils grib\u0113ja iet pie tautas, m\u0101cek\u013ci to nepie\u013c\u0101va.\n19:31 Bet ar\u012b da\u017ei no \u0100zijas di\u017ecilt\u012bgajiem, kas bija vi\u0146a draugi, s\u016bt\u012bja pie vi\u0146a un l\u016bdza, lai vi\u0146\u0161 neiet uz te\u0101tri.\n19:32 Bet da\u017ei kliedza citu, jo san\u0101ksme bija izjukusi, un vairums nezin\u0101ja, k\u0101da iemesla d\u0113\u013c vi\u0146i san\u0101ku\u0161i.\n19:33 Tad tie no p\u016b\u013ca izvilka Aleksandru, ko j\u016bdi b\u012bd\u012bja uz priek\u0161u. Bet Aleksandrs, piepras\u012bjis ar roku klus\u0113\u0161anu, grib\u0113ja aizst\u0101v\u0113ties tautas priek\u0161\u0101.\n19:34 Uzzin\u0101ju\u0161i, ka vi\u0146\u0161 ir j\u016bds, tie visi vien\u0101 bals\u012b apm\u0113ram divas stundas kliedza: Liela ir efezie\u0161u Di\u0101na!\n19:35 Bet rakstvedis nomierin\u0101ja p\u016bli, sac\u012bdams: Efezie\u0161u v\u012bri, vai ir k\u0101ds cilv\u0113ks, kas nezin\u0101tu, ka efezie\u0161u pils\u0113ta ir liel\u0101s Di\u0101nas, Jupitera meitas, godin\u0101t\u0101ja?\n19:36 T\u0101 k\u0101 tam neviens nevar pretim run\u0101t, jums j\u0101nomierin\u0101s, lai neko neapdom\u012bgu nedar\u012btu.\n19:37 J\u016bs atved\u0101t \u0161os cilv\u0113kus, kas nav ne temp\u013ca aplaup\u012bt\u0101ji, ne j\u016bsu dieves zaimot\u0101ji.\n19:38 Ja D\u0113metrijam un amatniekiem, kas kop\u0101 ar vi\u0146u, ir k\u0101da pras\u012bba pret citiem, tad notiek tiesu san\u0101ksmes un ir ar\u012b prokonsuli, lai s\u016bdz viens otru.\n19:39 Bet ja jums b\u016btu v\u0113l k\u0101da cita pras\u012bba, to var izlemt likum\u012bg\u0101 san\u0101ksm\u0113.\n19:40 Mums ar\u012b j\u0101b\u012bstas, ka m\u016bs neaps\u016bdz par \u0161\u012bs dienas sacel\u0161anos, jo m\u0113s nevaram uzr\u0101d\u012bt, kas b\u016btu pie dumpja vainojams. Un vi\u0146\u0161 to teicis, atlaida san\u0101ksmi.\n20:1 P\u0113c tam, kad nemiers bija norimis, P\u0101vils, saaicin\u0101jis m\u0101cek\u013cus, pam\u0101c\u012bja tos, atvad\u012bj\u0101s un dev\u0101s ce\u013c\u0101, lai ietu uz Ma\u0137edoniju.\n20:2 Bet p\u0101rstaig\u0101jis \u0161os apgabalus un daudz v\u0101rdiem tos pam\u0101c\u012bjis, vi\u0146\u0161 non\u0101ca Grie\u0137ij\u0101.\n20:3 Tur vi\u0146\u0161, palicis tr\u012bs m\u0113ne\u0161us, dom\u0101ja p\u0101rcelties uz S\u012briju, bet, t\u0101 k\u0101 j\u016bdi vi\u0146am uzgl\u016bn\u0113ja, vi\u0146\u0161 nol\u0113ma atgriezties caur Ma\u0137edoniju.\n20:4 Vi\u0146u pavad\u012bja berojietis Zopatrs, Pirra d\u0113ls, tesalon\u012b\u0137ie\u0161i - Aristarhs un Sekunds, derbietis Gaijs, Timotejs un no \u0100zijas - Tihiks un Trofims.\n20:5 Tie izg\u0101ja iepriek\u0161 un gaid\u012bja m\u016bs Troad\u0101.\n20:6 M\u0113s no Filipiem aizbrauc\u0101m p\u0113c neraudz\u0113t\u0101s maizes dienas un piec\u0101s dien\u0101s non\u0101c\u0101m pie vi\u0146iem Troad\u0101, kur palik\u0101m septi\u0146as dienas.\n20:7 Bet pirmaj\u0101 ned\u0113\u013cas dien\u0101, kad m\u0113s san\u0101c\u0101m maizi lauzt, P\u0101vils, grib\u0113dams n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 doties t\u0101l\u0101k, run\u0101ja tiem; un vi\u0146a runa ieilga l\u012bdz pusnaktij.\n20:8 Bet aug\u0161istab\u0101, kur m\u0113s san\u0101c\u0101m, bija daudz lampadu.\n20:9 Kad P\u0101vils tik ilgi run\u0101ja, tad k\u0101ds jauneklis, v\u0101rd\u0101 Eitihs, uz palodzes s\u0113d\u0113dams, iegrima dzi\u013c\u0101 mieg\u0101 un, miega p\u0101rvar\u0113ts, nokrita no tre\u0161\u0101 st\u0101va lej\u0101 un tika pacelts jau nedz\u012bvs.\n20:10 Tad P\u0101vils, nok\u0101pis zem\u0113 pie vi\u0146a, nomet\u0101s p\u0101r vi\u0146u un, to apkampis, sac\u012bja: Neuztraucieties, jo vi\u0146a dv\u0113sele v\u0113l vi\u0146\u0101.\n20:11 Tad vi\u0146\u0161, uzk\u0101pis aug\u0161\u0101, lauza maizi, baud\u012bja to un, run\u0101jis pietieko\u0161i l\u012bdz gaismai, aizce\u013coja.\n20:12 Bet z\u0113nu tie aizveda dz\u012bvu un \u013coti priec\u0101j\u0101s.\n20:13 Tad m\u0113s, iek\u0101pu\u0161i ku\u0123\u012b, brauc\u0101m uz Asu, grib\u0113dami tur uz\u0146emt P\u0101vilu, jo t\u0101 vi\u0146\u0161, pats iedams pa zemes ce\u013cu, mums pav\u0113l\u0113ja.\n20:14 Kad vi\u0146\u0161 As\u0101 ar mums satik\u0101s, m\u0113s vi\u0146u uz\u0146\u0113m\u0101m un p\u0101rc\u0113l\u0101mies uz Mitil\u0113ni.\n20:15 No turienes aizbrauku\u0161i, m\u0113s n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 nok\u013cuv\u0101m iepretim Hijai, un otr\u0101 dien\u0101 m\u0113s piest\u0101j\u0101mies Samos\u0101, bet n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 non\u0101c\u0101m Mil\u0113t\u0101;\n20:16 Jo P\u0101vils nol\u0113ma braukt Efezai gar\u0101m, lai neuzkav\u0113tos \u0100zij\u0101. Vi\u0146\u0161 steidz\u0101s, lai, ja tas iesp\u0113jams, Vasarsv\u0113tkus svin\u0113tu Jeruzalem\u0113.\n20:17 No Mil\u0113tas vi\u0146\u0161 s\u016bt\u012bja uz Efezu un ataicin\u0101ja bazn\u012bcas vec\u0101kos.\n20:18 Kad vi\u0146i atn\u0101ca un bija kop\u0101 ar to, vi\u0146\u0161 tiem sac\u012bja: J\u016bs zin\u0101t, ka no pirm\u0101s dienas, kop\u0161 esmu atn\u0101cis \u0100zij\u0101, es visu laiku biju pie jums,\n20:19 Kalpodams Kungam vis\u0101 pazem\u012bb\u0101 un asar\u0101s, un p\u0101rbaud\u012bjumos, ko man sag\u0101d\u0101ja j\u016bdu vaj\u0101\u0161anas;\n20:20 Ar\u012b neko noder\u012bgu neesmu noklus\u0113jis, bet esmu jums sludin\u0101jis un j\u016bs m\u0101c\u012bjis atkl\u0101t\u012bb\u0101 un m\u0101j\u0101s,\n20:21 Apliecin\u0101dams j\u016bdiem un pag\u0101niem atgrie\u0161anos pie Dieva un tic\u012bbu uz m\u016bsu Kungu J\u0113zu Kristu.\n20:22 Un tagad, l\u016bk, gar\u0101 saist\u012bts, es eju uz Jeruzalemi, nezin\u0101dams, kas man tur notiks.\n20:23 Tikai Sv\u0113tais Gars man katr\u0101 pils\u0113t\u0101 liecina, sac\u012bdams, ka va\u017eas un apspie\u0161ana mani gaida Jeruzalem\u0113.\n20:24 Bet no t\u0101 visa es neb\u012bstos, un es nev\u0113rt\u0113ju savu dz\u012bv\u012bbu d\u0101rg\u0101ku par sevi, lai tikai pabeigtu savas gaitas un kalpo\u0161anu v\u0101rdam, ko esmu sa\u0146\u0113mis no Kunga J\u0113zus, lai apliecin\u0101tu Dieva \u017e\u0113last\u012bbas eva\u0146\u0123\u0113liju.\n20:25 Un, l\u016bk, tagad es zinu, ka j\u016bs visi, kuru vid\u016b esmu staig\u0101jis, sludin\u0101dams Dieva valst\u012bbu, manu vaigu vairs neredz\u0113siet.\n20:26 T\u0101p\u0113c es \u0161in\u012b dien\u0101 apstiprinu jums, ka esmu t\u012brs no visu asin\u012bm.\n20:27 Jo es neesmu attur\u0113jies sludin\u0101t jums visu Dieva pr\u0101tu.\n20:28 Uzmaniet pa\u0161i sevi un visu gan\u0101mo pulku, kur\u0101 Sv\u0113tais Gars j\u016bs iec\u0113lis par b\u012bskapiem, lai gan\u012btu Dieva Bazn\u012bcu, ko Vi\u0146\u0161 ar sav\u0101m asin\u012bm ieguvis.\n20:29 Es zinu, ka p\u0113c manas aizie\u0161anas pie jums iebruks pl\u0113s\u012bgi vilki, kas nesaudz\u0113s gan\u0101mo pulku.\n20:30 No jums pa\u0161iem celsies v\u012bri, run\u0101dami aplam\u012bbas, lai aizrautu m\u0101cek\u013cus sev l\u012bdz.\n20:31 T\u0101p\u0113c esiet nomod\u0101, piemin\u0113dami, ka es tr\u012bs gadus dien\u0101m un nakt\u012bm nemit\u0113jos ar asar\u0101m ikvienu no jums pam\u0101c\u012bt!\n20:32 Un tagad es j\u016bs nov\u0113lu Dievam un Vi\u0146a \u017e\u0113last\u012bbas v\u0101rdam, kas sp\u0113j celt un dot mantojumu ar visiem sv\u0113tajiem.\n20:33 Sudrabu un zeltu vai dr\u0113bes ne no viena neesmu iek\u0101rojis.\n20:34 J\u016bs pa\u0161i zin\u0101t, ka \u0161\u012bs manas rokas g\u0101d\u0101ja par to, kas bija vajadz\u012bgs man un tiem, kas pie manis ir.\n20:35 Es jums visu esmu r\u0101d\u012bjis, ka, t\u0101 str\u0101d\u0101jot, j\u0101uz\u0146em v\u0101jie, atmin\u0113damies Kunga J\u0113zus v\u0101rdu, ko Vi\u0146\u0161 sac\u012bjis: Sv\u0113t\u012bg\u0101k ir dot nek\u0101 \u0146emt.\n20:36 Un vi\u0146\u0161, to sac\u012bjis, ce\u013cos nometies, kop\u0101 ar vi\u0146iem visiem l\u016bdza Dievu.\n20:37 Bet visi gau\u017ei raud\u0101ja, met\u0101s P\u0101vilam ap kaklu un sk\u016bpst\u012bja vi\u0146u,\n20:38 Visvair\u0101k noskumdami par v\u0101rdiem, ko vi\u0146\u0161 sac\u012bja, ka tie vairs vi\u0146a vaigu neredz\u0113s. Un tie pavad\u012bja vi\u0146u l\u012bdz ku\u0123im.\n21:1 Bet notika, ka m\u0113s no vi\u0146iem \u0161\u0137\u012br\u0101mies. Taisn\u0101 ce\u013c\u0101 braukdami, non\u0101c\u0101m Kos\u0101 un n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 Rod\u0101, un no turienes Patr\u0101;\n21:2 Un m\u0113s, atradu\u0161i ku\u0123i, kas brauc uz Feni\u0137iju, iek\u0101p\u0101m un aizbrauc\u0101m.\n21:3 Bet kad ieraudz\u012bj\u0101m Kipru un atst\u0101j\u0101m to pa kreisi, brauc\u0101m uz S\u012briju un non\u0101c\u0101m Tir\u0101, jo tur ku\u0123im bija j\u0101izkrauj krava.\n21:4 Atradu\u0161i m\u0101cek\u013cus, m\u0113s tur palik\u0101m septi\u0146as dienas. Tie, Gara pamudin\u0101ti, sac\u012bja P\u0101vilam, lai vi\u0146\u0161 neiet uz Jeruzalemi.\n21:5 Kad \u0161\u012bs dienas bija pag\u0101ju\u0161as, m\u0113s k\u0101j\u0101m dev\u0101mies ce\u013c\u0101. Visi kop\u0101 ar siev\u0101m un b\u0113rniem m\u016bs pavad\u012bja v\u0113l \u0101rpus pils\u0113tas; un m\u0113s j\u016brmal\u0101, ce\u013cos nometu\u0161ies, l\u016bdz\u0101m Dievu.\n21:6 Atvad\u012bju\u0161ies sav\u0101 starp\u0101, m\u0113s iek\u0101p\u0101m ku\u0123\u012b, bet vi\u0146i aizg\u0101ja sav\u0101s m\u0101j\u0101s.\n21:7 No Tiras non\u0101ku\u0161i Ptolemaid\u0101, m\u0113s pabeidz\u0101m j\u016bras braucienu un, apsveiku\u0161i br\u0101\u013cus, palik\u0101m pie vi\u0146iem vienu dienu.\n21:8 Bet n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 m\u0113s dev\u0101mies ce\u013c\u0101 un non\u0101c\u0101m C\u0113zarej\u0101. Ieg\u0101ju\u0161i eva\u0146\u0123\u0113lista Filipa, kas bija viens no septi\u0146iem, nam\u0101, m\u0113s palik\u0101m pie vi\u0146a.\n21:9 Vi\u0146am bija \u010detras meitas, jaunavas, kuras pravietoja.\n21:10 Un kad m\u0113s tur da\u017eas dienas uzkav\u0113j\u0101mies, no J\u016bdejas atn\u0101ca k\u0101ds pravietis, v\u0101rd\u0101 Agabs.\n21:11 Tas, ieradies pie mums, pa\u0146\u0113ma P\u0101vila jostu un, saist\u012bjis sev k\u0101jas un rokas, sac\u012bja: To saka Sv\u0113tais Gars: t\u0101 j\u016bdi Jeruzalem\u0113 saist\u012bs v\u012bru, kam \u0161\u012b josta pieder, un nodos pag\u0101nu rok\u0101s.\n21:12 To dzird\u0113dami, m\u0113s un tie, kas tan\u012b viet\u0101 bija, l\u016bdz\u0101m, lai vi\u0146\u0161 neiet uz Jeruzalemi.\n21:13 Tad P\u0101vils atbild\u0113ja un sac\u012bja: Ko j\u016bs dar\u0101t, k\u0101p\u0113c raudat un skumdin\u0101t manu sirdi? Kunga J\u0113zus v\u0101rda d\u0113\u013c es esmu sagatavojies, lai mani Jeruzalem\u0113 ne tikai sasietu, bet ar\u012b mirt.\n21:14 Nesp\u0113dami vi\u0146u pierun\u0101t, m\u0113s nomierin\u0101j\u0101mies, sac\u012bdami: Lai notiek Kunga pr\u0101ts!\n21:15 P\u0113c \u0161\u012bm dien\u0101m m\u0113s sagatavoj\u0101mies un g\u0101j\u0101m uz Jeruzalemi.\n21:16 Bet da\u017ei m\u0101cek\u013ci no C\u0113zarejas n\u0101ca kop\u0101 ar mums. Vi\u0146i atveda l\u012bdz k\u0101du kiprieti Mnasonu, seno m\u0101cekli, pie kura mums bija j\u0101\u0146em m\u0101jvieta.\n21:17 Kad non\u0101c\u0101m Jeruzalem\u0113, br\u0101\u013ci m\u016bs labpr\u0101t uz\u0146\u0113ma.\n21:18 N\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 P\u0101vils kop\u0101 ar mums aizg\u0101ja pie J\u0113kaba, kur sapulc\u0113j\u0101s visi vec\u0101kie.\n21:19 Tos apsveicis, vi\u0146\u0161 p\u0113c k\u0101rtas izst\u0101st\u012bja, ko Dievs ar vi\u0146a kalpo\u0161anu dar\u012bjis pag\u0101niem.\n21:20 To dzird\u0113ju\u0161i, tie godin\u0101ja Dievu un sac\u012bja vi\u0146am: Br\u0101li, tu redzi, cik t\u016bksto\u0161i j\u016bdu ir, kas paliku\u0161i tic\u012bgi, un visi tie bausl\u012bbas piekrit\u0113ji.\n21:21 Bet vi\u0146i dzird\u0113ja par tevi, ka tu tos j\u016bdus, kas dz\u012bvo starp pag\u0101niem, m\u0101cot atkrist no Mozus, sac\u012bdams, ka tiem nevajagot apgraiz\u012bt savus b\u0113rnus un dz\u012bvot p\u0113c iera\u017e\u0101m.\n21:22 Ko dar\u012bt? Katr\u0101 zi\u0146\u0101 tautai j\u0101sapulc\u0113jas, jo dzird\u0113s, ka tu atn\u0101cis.\n21:23 T\u0101p\u0113c dari to, ko m\u0113s tev sak\u0101m. Mums ir \u010detri v\u012bri, kas devu\u0161i sol\u012bjumus.\n21:24 \u0145em tos pie sevis, \u0161\u0137\u012bsties kop\u0101 ar vi\u0146iem un samaks\u0101 par tiem, lai vi\u0146i apc\u0113rp galvas, tad visi zin\u0101s, ka tas, ko par tevi dzird\u0113ju\u0161i, ir netaisn\u012bba, bet ka ar\u012b tu pats dz\u012bvo p\u0113c bausl\u012bbas.\n21:25 Bet par tiem, kas no pag\u0101niem k\u013cuvu\u0161i tic\u012bgi, m\u0113s nol\u0113m\u0101m un rakst\u012bj\u0101m, lai vi\u0146i sarg\u0101s no t\u0101, kas elkiem upur\u0113ts, un asin\u012bm, un no\u017e\u0146augt\u0101, un netikl\u012bbas.\n21:26 Tad P\u0101vils, pa\u0146\u0113mis v\u012brus pie sevis, n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 kop\u0101 ar tiem \u0161\u0137\u012bst\u012bj\u0101s, ieg\u0101ja sv\u0113tn\u012bc\u0101, pasludin\u0101dams \u0161\u0137\u012bst\u012b\u0161an\u0101s dienu izbeig\u0161anos, tikl\u012bdz par ikvienu no tiem b\u016b\u0161ot upur\u0113ts upuris.\n21:27 Bet kam\u0113r pag\u0101ja septi\u0146as dienas, tie j\u016bdi, kas bija no \u0100zijas, redz\u0113dami vi\u0146u sv\u0113tn\u012bc\u0101, sak\u016bd\u012bja visu tautu un, sagr\u0101bu\u0161i vi\u0146u, kliedza:\n21:28 Izra\u0113lie\u0161u v\u012bri, pal\u012bdziet! \u0160is ir tas cilv\u0113ks, kas visur visus m\u0101ca pret tautu, bausl\u012bbu un \u0161o vietu; turkl\u0101t ar\u012b pag\u0101nus vi\u0146\u0161 ievedis sv\u0113tn\u012bc\u0101 un t\u0101 apg\u0101n\u012bjis \u0161o sv\u0113to vietu;\n21:29 Jo tie redz\u0113ja efezieti Trofimu pils\u0113t\u0101 kop\u0101 ar vi\u0146u un dom\u0101ja, ka P\u0101vils to ievedis sv\u0113tn\u012bc\u0101.\n21:30 Tad visa pils\u0113ta uztrauc\u0101s, \u013caudis saskr\u0113ja un, satv\u0113ru\u0161i P\u0101vilu, vilka to no sv\u0113tn\u012bcas \u0101r\u0101; un t\u016bda\u013c durvis aizsl\u0113dza.\n21:31 Kad tie grib\u0113ja vi\u0146u non\u0101v\u0113t, tika pazi\u0146ots sardzes priek\u0161niekam, ka vis\u0101 Jeruzalem\u0113 ir sacel\u0161an\u0101s.\n21:32 Pa\u0146\u0113mis kareivjus un virsniekus, vi\u0146\u0161 t\u016bda\u013c aizskr\u0113ja pie tiem. Tie, redz\u0113dami priek\u0161nieku un kareivjus, mit\u0113j\u0101s sist P\u0101vilu.\n21:33 Tad priek\u0161nieks pieg\u0101ja, satv\u0113ra vi\u0146u, pav\u0113l\u0113ja sasiet to div\u0101m va\u017e\u0101m un vaic\u0101ja, kas vi\u0146\u0161 t\u0101ds un ko vi\u0146\u0161 dar\u012bjis?\n21:34 Bet p\u016bl\u012b da\u017ei kliedza \u0161o, citi to. Nevar\u0113dams troksn\u012b nek\u0101 noteikta uzzin\u0101t, vi\u0146\u0161 pav\u0113l\u0113ja aizvest to uz kareivju m\u012btni.\n21:35 Kad vi\u0146\u0161 non\u0101ca l\u012bdz k\u0101pn\u0113m, notika, ka kareivji vi\u0146u nesa \u013cau\u017eu uzm\u0101k\u0161an\u0101s d\u0113\u013c;\n21:36 Jo daudz \u013cau\u017eu sekoja, kliegdami: Nost ar vi\u0146u!\n21:37 Pirms P\u0101vilu ieveda kareivju m\u012btn\u0113, vi\u0146\u0161 sac\u012bja priek\u0161niekam: Vai man at\u013cauts tev ko teikt? Tas sac\u012bja: Vai tu grie\u0137iski proti?\n21:38 Vai tu neesi tas \u0113\u0123iptietis, kas pirms da\u017e\u0101m dien\u0101m sac\u0113la dumpi un aizveda tuksnes\u012b \u010detrus t\u016bksto\u0161us sikarie\u0161u v\u012bru?\n21:39 Un P\u0101vils sac\u012bja vi\u0146am: Es esmu j\u016bdu cilv\u0113ks, tarsietis, iev\u0113rojam\u0101s Kilikijas pils\u0113tas pilsonis; es tevi l\u016bdzu, at\u013cauj man run\u0101t tautai.\n21:40 Kad vi\u0146\u0161 to at\u013cava, P\u0101vils, uz k\u0101pn\u0113m st\u0101v\u0113dams, m\u0101ja \u013caud\u012bm ar roku un dzi\u013cam klusumam iest\u0101joties, run\u0101ja ebreju valod\u0101, sac\u012bdams:\n22:1 Br\u0101\u013ci un t\u0113vi, uzklausiet tagad aizst\u0101v\u0113\u0161anos, k\u0101du es jums teik\u0161u!\n22:2 Kad tie dzird\u0113ja, ka vi\u0146\u0161 tos uzrun\u0101 ebreju valod\u0101, tie k\u013cuva v\u0113l klus\u0101ki,\n22:3 Un vi\u0146\u0161 sac\u012bja: Es esmu j\u016bds, dzimis Tars\u0101, Kilikij\u0101, bet uzaudzin\u0101ts \u0161in\u012b pils\u0113t\u0101, izgl\u012btojies pie Gamali\u0113la k\u0101j\u0101m saska\u0146\u0101 ar t\u0113vu bausl\u012bbas paties\u012bb\u0101m, bausl\u012bbas c\u012bn\u012bt\u0101js, k\u0101di ar\u012b j\u016bs \u0161odien visi esat;\n22:4 Un \u0161o m\u0101c\u012bbu esmu vaj\u0101jis l\u012bdz n\u0101vei, saist\u012bdams un nododams cietum\u0101 v\u012brie\u0161us un sievietes,\n22:5 K\u0101 to man apliecina augstais priesteris un visi vec\u0101kie, no kuriem, sa\u0146\u0113mis v\u0113stules, g\u0101ju pie br\u0101\u013ciem uz Damasku, lai no turienes tos sasaist\u012btus vestu uz Jeruzalemi un sod\u012btu.\n22:6 Bet notika, ka, man ejot un dienas vid\u016b tuvojoties Damaskai, piepe\u0161i mani apsp\u012bd\u0113ja spilgta gaisma no debes\u012bm.\n22:7 Un es nokritu zem\u0113 un dzird\u0113ju balsi man sak\u0101m: Saul, Saul, k\u0101p\u0113c tu mani vaj\u0101?\n22:8 Bet es atbild\u0113ju: Kungs, kas tu esi? Un Vi\u0146\u0161 sac\u012bja man: Es esmu J\u0113zus N\u0101carietis, ko tu vaj\u0101.\n22:9 Un tie, kas bija kop\u0101 ar mani, gaismu gan redz\u0113ja, bet Vi\u0146a balsi, kas ar mani run\u0101ja, nedzird\u0113ja.\n22:10 Es sac\u012bju: Kungs, kas man j\u0101dara? Bet Kungs sac\u012bja man: Celies, ej uz Damasku, un tur tev pateiks visu, kas tev j\u0101dara.\n22:11 Un t\u0101 k\u0101 es no t\u0101s gaismas spilgtuma nevar\u0113ju vairs redz\u0113t, pavado\u0146i veda mani aiz rokas, un t\u0101 es non\u0101cu Damask\u0101.\n22:12 Tur Ananija, bausl\u012bbas v\u012brs, par ko liecina visi tur dz\u012bvojo\u0161ie j\u016bdi,\n22:13 Atn\u0101ca un, nost\u0101jies pie manis, sac\u012bja man: Br\u0101li Saul, topi redz\u012bgs! Un es tan\u012b pat stund\u0101 uzl\u016bkoju vi\u0146u,\n22:14 Bet vi\u0146\u0161 sac\u012bja: M\u016bsu t\u0113vu Dievs tevi izredz\u0113jis, lai tu atz\u012btu Vi\u0146a pr\u0101tu un redz\u0113tu Taisn\u012bgo, un dzird\u0113tu balsi no Vi\u0146a mutes;\n22:15 Jo tu visiem \u013caud\u012bm liecin\u0101si par Vi\u0146u to, ko redz\u0113ji un dzird\u0113ji.\n22:16 Un ko tagad v\u0113l kav\u0113jies? Celies un pie\u0146em krist\u012bbu, un, Vi\u0146a v\u0101rdu piesaucis, nomazg\u0101 savus gr\u0113kus!\n22:17 Bet notika, kad atgriezos Jeruzalem\u0113 un sv\u0113tn\u012bc\u0101 l\u016bdzu Dievu, ka es tiku gar\u0101 aizrauts;\n22:18 Un es redz\u0113ju Vi\u0146u man sak\u0101m: Steidzies un \u017eigli izej no Jeruzalemes, jo vi\u0146i tavu liec\u012bbu par mani nepie\u0146ems.\n22:19 Un es sac\u012bju: Kungs, vi\u0146i zina, ka es tos, kas uz Tevi tic\u0113ja, metu cietum\u0101 un \u0161aust\u012bju sinagog\u0101s.\n22:20 Un kad Tava liecinieka Stefana asinis tika izlietas, es biju kl\u0101t un piekritu tam, un sarg\u0101ju dr\u0113bes tiem, kas vi\u0146u non\u0101v\u0113ja.\n22:21 Un Vi\u0146\u0161 man sac\u012bja: Ej, jo es tevi s\u016bt\u012b\u0161u t\u0101lum\u0101 starp pag\u0101niem.\n22:22 Uzklaus\u012bju\u0161i vi\u0146u l\u012bdz \u0161iem v\u0101rdiem, tie pac\u0113la savas balsis, sac\u012bdami: Nost t\u0101du no \u0161\u012bs zemes, jo t\u0101ds nedr\u012bkst dz\u012bvot!\n22:23 Bet, kad tie kliedza un nometa savas dr\u0113bes, un svieda putek\u013cus gais\u0101,\n22:24 Priek\u0161nieks lika vi\u0146u ievest m\u012btn\u0113, \u0161aust\u012bt r\u012bkst\u0113m un moc\u012bt vi\u0146u, lai uzzin\u0101tu, k\u0101da iemesla d\u0113\u013c tie t\u0101 kliedza uz vi\u0146u.\n22:25 Un kad tie sas\u0113ja vi\u0146u siksn\u0101m, P\u0101vils sac\u012bja virsniekam, kas st\u0101v\u0113ja vi\u0146am kl\u0101t: Vai jums at\u013cauts \u0161aust\u012bt nenoties\u0101tu Romas pilsoni?\n22:26 To dzird\u0113jis, virsnieks aizg\u0101ja pie priek\u0161nieka un pazi\u0146oja vi\u0146am, sac\u012bdams: Ko tu gribi dar\u012bt? \u0160is cilv\u0113ks ta\u010du ir Romas pilsonis.\n22:27 Tad priek\u0161nieks, pieg\u0101jis, jaut\u0101ja vi\u0146am: Saki man, vai tu esi romietis? Un vi\u0146\u0161 sac\u012bja: J\u0101!\n22:28 Tad priek\u0161nieks atbild\u0113ja: Es \u0161o pilson\u012bbu ieguvu par augstu maksu. Un P\u0101vils sac\u012bja: Bet es t\u0101ds jau esmu dzimis.\n22:29 Tad t\u016bda\u013c aizg\u0101ja no vi\u0146a tie, kas tais\u012bj\u0101s vi\u0146u moc\u012bt. Bet priek\u0161nieks, uzzin\u0101jis, ka vi\u0146\u0161 ir Romas pilsonis, izbij\u0101s, jo bija vi\u0146u saist\u012bjis.\n22:30 Bet n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101, grib\u0113dams skaidr\u0101k zin\u0101t, k\u0101p\u0113c j\u016bdi vi\u0146u aps\u016bdz, vi\u0146\u0161 to atbr\u012bvoja un, pav\u0113l\u0113jis san\u0101kt priesteriem un visai augstajai tiesai, izveda P\u0101vilu un nost\u0101d\u012bja vi\u0146u starp tiem.\n23:1 Bet P\u0101vils, uzl\u016bkodams augsto tiesu, sac\u012bja: V\u012bri, br\u0101\u013ci, es p\u0113c vislab\u0101k\u0101s sirdsapzi\u0146as esmu dz\u012bvojis Dieva priek\u0161\u0101 l\u012bdz pat \u0161ai dienai.\n23:2 Te augstais priesteris Ananija pav\u0113l\u0113ja tiem, kas ap to st\u0101v\u0113ja, sist vi\u0146am pa muti.\n23:3 Tad P\u0101vils sac\u012bja vi\u0146am: Dievs tevi sit\u012bs, tu nobaltin\u0101t\u0101 siena! Tu s\u0113di, lai mani ties\u0101tu p\u0113c likuma, bet pret likumu pav\u0113li mani sist.\n23:4 Un kl\u0101teso\u0161ie sac\u012bja: Tu zaimo augsto Dieva priesteri?\n23:5 Bet P\u0101vils sac\u012bja: Es nezin\u0101ju, ka vi\u0146\u0161 ir augstais priesteris, jo ir rakst\u012bts: Savas tautas priek\u0161nieku tev neb\u016bs zaimot.\n23:6 Bet P\u0101vils, zin\u0101dams, ka viena da\u013ca ir saduceji un otra - farizeji, sauca augstaj\u0101 ties\u0101: V\u012bri, br\u0101\u013ci! Es esmu farizejs un farizeju d\u0113ls; mani ties\u0101 cer\u012bbas d\u0113\u013c un miru\u0161o aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s d\u0113\u013c.\n23:7 Kad vi\u0146\u0161 to pateica, izc\u0113l\u0101s nesaska\u0146as farizeju un saduceju starp\u0101, un p\u016blis sa\u0161\u0137\u0113las.\n23:8 Jo saduceji saka, ka nav ne aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s, ne e\u0146\u0123e\u013cu, ne gara, bet farizeji visu to atz\u012bst.\n23:9 Tad izc\u0113l\u0101s liela klieg\u0161ana. Da\u017ei no farizejiem c\u0113l\u0101s un str\u012bd\u0113j\u0101s, sac\u012bdami: M\u0113s nek\u0101 \u013cauna pie \u0161\u012b cilv\u0113ka neatrodam. Kas tad, ja gars vai e\u0146\u0123elis vi\u0146am run\u0101jis?\n23:10 Kad str\u012bds k\u013cuva liel\u0101ks, priek\u0161nieks, b\u012bdamies, ka tie P\u0101vilu nesaplosa, pav\u0113l\u0113ja kareivjiem iet un izraut vi\u0146u no to vidus, un ievest kareivju m\u012btn\u0113.\n23:11 N\u0101ko\u0161aj\u0101 nakt\u012b Kungs vi\u0146am piest\u0101j\u0101s un sac\u012bja: Esi past\u0101v\u012bgs! K\u0101 tu par mani liecin\u0101ji Jeruzalem\u0113, t\u0101 tev j\u0101liecina ar\u012b Rom\u0101.\n23:12 Kad diena bija uzaususi, da\u017ei no j\u016bdiem sapulc\u0113j\u0101s un deva sol\u012bjumu, sac\u012bdami: M\u0113s ne\u0113d\u012bsim un nedzersim, kam\u0113r P\u0101vilu nenon\u0101v\u0113sim.\n23:13 Bet to, kas t\u0101 sazv\u0113r\u0113ju\u0161ies, bija vair\u0101k nek\u0101 k\u0101 \u010detrdesmit v\u012bru.\n23:14 Tie aizg\u0101ja pie augstajiem priesteriem un vec\u0101kajiem un sac\u012bja: M\u0113s dev\u0101m sol\u012bjumu nek\u0101 nebaud\u012bt, iekams P\u0101vilu nenon\u0101v\u0113sim.\n23:15 Tagad j\u016bs kop\u0101 ar augsto tiesu zi\u0146ojiet priek\u0161niekam, lai vi\u0146\u0161 to atved pie jums it k\u0101 vi\u0146a r\u016bp\u012bg\u0101kai nopratin\u0101\u0161anai, bet m\u0113s b\u016bsim gatavi vi\u0146u non\u0101v\u0113t, pirms vi\u0146\u0161 \u0161eit tuvosies.\n23:16 P\u0101vila m\u0101sas d\u0113ls, dzird\u0113dams par \u0161o vilt\u012bbu, n\u0101ca, ieg\u0101ja kareivju m\u012btn\u0113 un pazi\u0146oja P\u0101vilam.\n23:17 Tad P\u0101vils, pieaicin\u0101jis vienu no virsniekiem pie sevis, sac\u012bja: Aizved \u0161o jaunekli pie priek\u0161nieka, jo vi\u0146am ir kaut kas tam zi\u0146ojams.\n23:18 Tad tas pa\u0146\u0113ma to l\u012bdz, un aizvedis pie priek\u0161nieka, sac\u012bja: Apcietin\u0101tais P\u0101vils l\u016bdza man atvest \u0161o jaunekli pie tevis, jo vi\u0146am esot kaut kas tev sak\u0101ms.\n23:19 Priek\u0161nieks, pa\u0146\u0113mis vi\u0146u pie rokas, aizg\u0101ja ar to savrup un jaut\u0101ja vi\u0146am: Kas tas ir, ko tu gribi man zi\u0146ot?\n23:20 Tad vi\u0146\u0161 sac\u012bja: J\u016bdi norun\u0101ju\u0161i l\u016bgt tevi, lai tu r\u012btdien vestu P\u0101vilu uz augsto tiesu it k\u0101 vi\u0146a r\u016bp\u012bg\u0101kai nopratin\u0101\u0161anai;\n23:21 Bet tu netici tiem, jo no tiem vair\u0101k nek\u0101 \u010detrdesmit v\u012bru uzgl\u016bn vi\u0146am. Tie sol\u012bju\u0161ies ne\u0113st un nedzert, iekams vi\u0146u nenon\u0101v\u0113s, un tagad tie sagatavoti un gaida tavu piekri\u0161anu.\n23:22 Tad priek\u0161nieks atlaida jaunekli, pav\u0113l\u0113dams nevienam nesac\u012bt, ka to vi\u0146am pazi\u0146ojis.\n23:23 Un vi\u0146\u0161, pasaucis divus virsniekus, sac\u012bja tiem: Sagatavojiet tre\u0161ajai nakts stundai divi simti kareivju, kas lietu uz C\u0113zareju, un septi\u0146desmit j\u0101tniekus, un divi simti \u0161\u0137\u0113pne\u0161us.\n23:24 Un sak\u0101rtojiet j\u0101jamos lopus, lai P\u0101vilu uzs\u0113din\u0101tu un novestu vi\u0146u veselu pie zemes p\u0101rvaldnieka F\u0113liksa.\n23:25 (Jo vi\u0146\u0161 baid\u012bj\u0101s, ka j\u016bdi k\u0101dreiz nepa\u0146em to ar varu un nenon\u0101v\u0113, un v\u0113l\u0101k vi\u0146am pa\u0161am neb\u016btu j\u0101cie\u0161 zaimi, it k\u0101 vi\u0146\u0161 grib\u0113jis naudu pie\u0146emt.)\n23:26 Vi\u0146\u0161 rakst\u012bja \u0161\u0101da satura v\u0113stuli: Klaudijs Lizijs sveicina viscien\u012bg\u0101ko zemes p\u0101rvaldnieku F\u0113liksu.\n23:27 \u0160o v\u012bru j\u016bdi bija sa\u0146\u0113mu\u0161i un tais\u012bj\u0101s nogalin\u0101t, bet es, uzzin\u0101jis, ka vi\u0146\u0161 ir romietis, piesteidzos ar karasp\u0113ku un izgl\u0101bu to;\n23:28 Bet grib\u0113dams zin\u0101t, k\u0101du vainu tie vi\u0146am p\u0101rmet, es to novedu vi\u0146u augstaj\u0101 ties\u0101.\n23:29 Es atradu, ka tie vi\u0146u aps\u016bdz bausl\u012bbas jaut\u0101jumos, bet ne noziegum\u0101, kas peln\u012btu n\u0101vi vai va\u017eas.\n23:30 Kad man tika zi\u0146ots par slazdiem, ko tie vi\u0146am sagatavoju\u0161i, es nos\u016bt\u012bju vi\u0146u pie tevis, pazi\u0146odams ar\u012b s\u016bdz\u0113t\u0101jiem, lai tie izsak\u0101s tav\u0101 priek\u0161\u0101. Paliec vesels!\n23:31 Tad kareivji, izpildot pav\u0113li, \u0146\u0113ma P\u0101vilu un nakt\u012b aizveda uz Antipatr\u012bdu.\n23:32 N\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101, atlaidu\u0161i j\u0101tniekus iet ar vi\u0146u t\u0101l\u0101k, pa\u0161i atgriez\u0101s karasp\u0113ka m\u012btn\u0113.\n23:33 Non\u0101ku\u0161i C\u0113zarej\u0101 un atdevu\u0161i v\u0113stuli zemes p\u0101rvaldniekam, tie veda ar\u012b P\u0101vilu vi\u0146a priek\u0161\u0101.\n23:34 To izlas\u012bjis, tas vaic\u0101ja, no k\u0101da apgabala vi\u0146\u0161, un, uzzin\u0101jis, ka no Kilikijas,\n23:35 Vi\u0146\u0161 teica: Es tevi uzklaus\u012b\u0161u, kad atn\u0101ks tavi aps\u016bdz\u0113t\u0101ji; un vi\u0146\u0161 pav\u0113l\u0113ja to apsarg\u0101t Heroda tiesas pil\u012b.\n24:1 P\u0113c piec\u0101m dien\u0101m augstais priesteris Ananija kop\u0101 ar da\u017eiem vec\u0101kajiem un k\u0101du run\u0101t\u0101ju Tertullu atn\u0101ca pie zemes p\u0101rvaldnieka, lai v\u0113rstos pret P\u0101vilu.\n24:2 Kad P\u0101vils bija atsaukts, Tertulls s\u0101ka to aps\u016bdz\u0113t, sac\u012bdams: Pateicoties tev un tavai aizg\u0101d\u012bbai, m\u0113s dz\u012bvojam piln\u012bg\u0101 mier\u0101 un daudz kas ticis labots\n24:3 Visteicam\u0101kais F\u0113liks! Un m\u0113s vienm\u0113r un visur to vis\u0101 pateic\u012bb\u0101 atz\u012bstam.\n24:4 Bet lai p\u0101r\u0101k ilgi tevi neaizkav\u0113tu, es l\u016bdzu sav\u0101 laipn\u012bb\u0101 \u012bsum\u0101 uzklaus\u012bt m\u016bs.\n24:5 M\u0113s atrad\u0101m, ka \u0161is cilv\u0113ks ir m\u0113ris un nemiera c\u0113l\u0101js starp visiem j\u016bdiem vis\u0101 pasaul\u0113 un N\u0101carie\u0161a sektas vad\u012bt\u0101js,\n24:6 Kas m\u0113\u0123in\u0101ja apg\u0101n\u012bt ar\u012b sv\u0113tn\u012bcu. M\u0113s vi\u0146u notv\u0113r\u0101m un grib\u0113j\u0101m ties\u0101t p\u0113c m\u016bsu likuma.\n24:7 Bet priek\u0161nieks Lizijs atn\u0101ca ar lielu sp\u0113ku un, izr\u0101vis to no m\u016bsu rok\u0101m,\n24:8 Pav\u0113l\u0113ja, lai aps\u016bdz\u0113t\u0101ji n\u0101k pie tevis. Tu pats, vi\u0146u nopratin\u0101jis, var\u0113si uzzin\u0101t visu to, par ko m\u0113s vi\u0146u aps\u016bdzam.\n24:9 Ar\u012b j\u016bdi tam piekrita un sac\u012bja, ka tas t\u0101 ir.\n24:10 Tad P\u0101vils, kad zemes p\u0101rvaldnieks m\u0101ja vi\u0146am run\u0101t, atbild\u0113ja: Zin\u0101dams, ka tu daudz gadus esi \u0161\u012bs tautas tiesnesis, es dro\u0161u pr\u0101tu aizst\u0101vu sevi.\n24:11 Tu vari p\u0101rliecin\u0101ties, ka nav vair\u0101k k\u0101 divpadsmit dienu, kop\u0161 es aizg\u0101ju uz Jeruzalemi piel\u016bgt Dievu;\n24:12 Un vi\u0146i nav atradu\u0161i mani sv\u0113tn\u012bc\u0101 ar k\u0101du str\u012bdamies, ne \u013caudis k\u016bd\u0101m uz sacel\u0161anos ne sinagog\u0101s,\n24:13 Ne pils\u0113t\u0101; tie nevar tev pier\u0101d\u012bt ar\u012b to, par ko tie mani aps\u016bdz.\n24:14 Bet atz\u012bstos tan\u012b, ka es p\u0113c t\u0101s m\u0101c\u012bbas, ko vi\u0146i sauc par maldu m\u0101c\u012bbu, kalpoju savam T\u0113vam un Dievam, tic\u0113dams visam, kas uzrakst\u012bts bausl\u012bb\u0101 un pravie\u0161os.\n24:15 Un man ir cer\u012bba uz Dievu un uz taisn\u012bgo un netaisn\u012bgo aug\u0161\u0101mcel\u0161anos, k\u0101du ar\u012b vi\u0146i pa\u0161i gaida.\n24:16 T\u0101p\u0113c es ar\u012b cen\u0161os vienm\u0113r patur\u0113t t\u012bru sirdsapzi\u0146u Dieva un cilv\u0113ku priek\u0161\u0101.\n24:17 Bet p\u0113c vair\u0101kiem gadiem es atn\u0101cu, lai nodotu d\u0101vanas savai tautai un upur\u0113tu, un dotu sol\u012bjumus.\n24:18 Un vi\u0146i mani atrada sv\u0113tn\u012bc\u0101 \u0161\u0137\u012bst\u012btu, ne p\u016bl\u012b un ne dr\u016bzm\u0101.\n24:19 T\u0101p\u0113c da\u017eiem \u0100zijas j\u016bdiem vajadz\u0113ja b\u016bt \u0161eit tav\u0101 priek\u0161\u0101 un aps\u016bdz\u0113t, ja tiem kas b\u016btu pret mani.\n24:20 Vai \u0161ie pa\u0161i lai saka, k\u0101du netaisn\u012bbu tie man\u012b atkl\u0101ju\u0161i, kad es st\u0101v\u0113ju augst\u0101s tiesas priek\u0161\u0101,\n24:21 Vai vien\u012bgi saucienu d\u0113\u013c, ko es saucu, vi\u0146u vid\u016b st\u0101v\u0113dams: j\u016bs \u0161odien mani ties\u0101jat miru\u0161o aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s d\u0113\u013c.\n24:22 Tad F\u0113likss, labi \u0161o m\u0101c\u012bbu paz\u012bdams, atlika \u0161o lietu, sac\u012bdams: Es j\u016bs uzklaus\u012b\u0161u, kad atn\u0101ks priek\u0161nieks Lizijs.\n24:23 Un vi\u0146\u0161 pav\u0113l\u0113ja virsniekam to apsarg\u0101t, dot vi\u0146am mieru un neliegt nevienam no sav\u0113jiem sniegt vi\u0146am pakalpojumus.\n24:24 P\u0113c da\u017e\u0101m dien\u0101m atn\u0101ca F\u0113likss kop\u0101 ar Druzillu, savu sievu, kas bija j\u016bdiete, un, ataicin\u0101jis P\u0101vilu, klaus\u012bj\u0101s vi\u0146u par tic\u012bbu uz J\u0113zu Kristu.\n24:25 Kad vi\u0146\u0161 run\u0101ja par taisn\u012bbu un par \u0161\u0137\u012bst\u012bbu, un n\u0101kamo tiesu, tad F\u0113likss p\u0101rbij\u0101s un atbild\u0113ja: Tagad ej! Attiec\u012bg\u0101 br\u012bd\u012b es tevi atkal aicin\u0101\u0161u.\n24:26 Bet vi\u0146\u0161 turkl\u0101t ar\u012b cer\u0113ja, ka P\u0101vils vi\u0146am dos naudu, t\u0101p\u0113c tas bie\u017ei aicin\u0101ja vi\u0146u un run\u0101ja ar to.\n24:27 Kad divi gadi bija pag\u0101ju\u0161i, Porcijs F\u0113sts k\u013cuva F\u0113liksa p\u0113ctecis. F\u0113likss, grib\u0113dams j\u016bdiem par\u0101d\u012bt labv\u0113l\u012bbu, atst\u0101ja P\u0101vilu cietum\u0101.\n25:1 Non\u0101cis \u0161in\u012b apgabal\u0101, F\u0113sts p\u0113c trim dien\u0101m dev\u0101s no C\u0113zarejas uz Jeruzalemi.\n25:2 Augstie priesteri un iev\u0113rojam\u0101kie j\u016bdi aps\u016bdz\u0113ja vi\u0146am P\u0101vilu un griez\u0101s pie vi\u0146a,\n25:3 Izl\u016bgdamies labv\u0113l\u012bbu pret to, lai vi\u0146\u0161 pav\u0113l\u0113tu vest to uz Jeruzalemi, jo tiem bija slepens nodoms ce\u013c\u0101 vi\u0146u non\u0101v\u0113t.\n25:4 Tad F\u0113sts atbild\u0113ja, ka P\u0101vils tiek apsarg\u0101ts C\u0113zarej\u0101, bet vi\u0146\u0161 pats dr\u012bzum\u0101 do\u0161oties ce\u013c\u0101.\n25:5 Vi\u0146\u0161 sac\u012bja: Kas no jums var, lai n\u0101k l\u012bdz un, ja \u0161is v\u012brs noziedzies, lai aps\u016bdz vi\u0146u!\n25:6 Palicis ar tiem ne vair\u0101k k\u0101 asto\u0146as vai desmit dienas, vi\u0146\u0161 atgriez\u0101s C\u0113zarej\u0101 un otr\u0101 dien\u0101, notur\u0113dams tiesas s\u0113di, lika atvest P\u0101vilu.\n25:7 Kad vi\u0146\u0161 bija atvests, no Jeruzalemes atn\u0101ku\u0161ie j\u016bdi nost\u0101j\u0101s ap vi\u0146u, celdami daudz un smagas aps\u016bdz\u012bbas, kuras tie nevar\u0113ja pier\u0101d\u012bt.\n25:8 P\u0101vils aizst\u0101v\u0113j\u0101s: Es neesmu gr\u0113kojis ne pret j\u016bdu likumu, ne pret sv\u0113tn\u012bcu, ne pret \u0137eizaru.\n25:9 Tad F\u0113sts, grib\u0113dams par\u0101d\u012bt j\u016bdiem labv\u0113l\u012bbu, atbild\u0113ja P\u0101vilam, sac\u012bdams: Vai tu gribi iet uz Jeruzalemi, lai tur tevi ties\u0101tu man\u0101 priek\u0161\u0101 par \u0161\u012bm liet\u0101m?\n25:10 Bet P\u0101vils sac\u012bja: Es st\u0101vu \u0137eizara tiesas priek\u0161\u0101, tur pien\u0101kas mani ties\u0101t. J\u016bdiem neesmu \u013caunu dar\u012bjis, k\u0101 tu to v\u0113l lab\u0101k zini.\n25:11 Ja es esmu dar\u012bjis netaisn\u012bbu vai kaut ko t\u0101du, par ko b\u016btu n\u0101vi peln\u012bjis, tad es neatsakos mirt. Bet ja nek\u0101 t\u0101da nav, par ko vi\u0146i mani aps\u016bdz, neviens nevar mani tiem nodot. Es p\u0101rs\u016bdzu \u0137eizaram.\n25:12 Tad F\u0113sts, apspriedies ar augsto tiesu, atbild\u0113ja: Tu pars\u016bdz\u0113ji \u0137eizaram? Pie \u0137eizara tu iesi!\n25:13 Kad da\u017eas dienas bija pag\u0101ju\u0161as, \u0137\u0113ni\u0146\u0161 Agripa un Beren\u012bke ierad\u0101s C\u0113zarej\u0101 apsveikt F\u0113stu.\n25:14 Kad tie vair\u0101kas dienas tur uztur\u0113j\u0101s, F\u0113sts izst\u0101st\u012bja \u0137\u0113ni\u0146am par P\u0101vilu, sac\u012bdams: F\u0113likss atst\u0101jis cietum\u0101 k\u0101du v\u012bru.\n25:15 To augstie priesteri un j\u016bdu vec\u0101kie aps\u016bdz\u0113ja man, kad biju Jeruzalem\u0113, l\u016bgdami, lai vi\u0146u noties\u0101.\n25:16 Es tiem atbild\u0113ju, ka romie\u0161iem nav paraduma noties\u0101t k\u0101du cilv\u0113ku, pirms aps\u016bdz\u0113tajam nav st\u0101ju\u0161ies pretim s\u016bdz\u0113t\u0101ji un tas nav dab\u016bjis iesp\u0113ju aizst\u0101v\u0113ties un pier\u0101d\u012bt savu nevain\u012bbu.\n25:17 Kad tie bija san\u0101ku\u0161i, es bez vilcin\u0101\u0161an\u0101s n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101, tiesas kr\u0113sl\u0101 s\u0113d\u0113dams, pav\u0113l\u0113ju \u0161o v\u012bru atvest.\n25:18 Kad uzst\u0101j\u0101s aps\u016bdz\u0113t\u0101ji, tie neuzr\u0101d\u012bja nevienu vainu, kur\u0101 es var\u0113tu saskat\u012bt k\u0101du \u013caunumu.\n25:19 Bet tie c\u0113la aps\u016bdz\u012bbu pret to par vi\u0146u pa\u0161u reli\u0123iju un par k\u0101du J\u0113zu, kas miris, bet P\u0101vils apgalvo, ka Vi\u0146\u0161 dz\u012bvo.\n25:20 \u0160\u0101dus jaut\u0101jumus nep\u0101rzin\u0101dams, es sac\u012bju, vai vi\u0146\u0161 negrib iet uz Jeruzalemi, lai tie vi\u0146u tur ties\u0101tu.\n25:21 Bet kad P\u0101vils p\u0101rs\u016bdz\u0113ja, lai vi\u0146u atst\u0101j \u0137eizara spriedumam, es pav\u0113l\u0113ju vi\u0146u apsarg\u0101t, kam\u0113r to s\u016bt\u012b\u0161u pie \u0137eizara.\n25:22 Tad Agripa sac\u012bja F\u0113stam: Es pats ar\u012b v\u0113l\u0113tos dzird\u0113t \u0161o cilv\u0113ku. Tas atbild\u0113ja: R\u012bt tu vi\u0146u dzird\u0113si.\n25:23 N\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101, kad liel\u0101 greznum\u0101 ierad\u0101s Agripa un Beren\u012bke un kop\u0101 ar virsniekiem un pils\u0113tas di\u017ecilt\u012bgajiem v\u012briem ieg\u0101ja tiesas telp\u0101s, F\u0113sts pav\u0113l\u0113ja atvest P\u0101vilu.\n25:24 Un F\u0113sts sac\u012bja: \u0136\u0113ni\u0146 Agripa un visi v\u012bri, kas l\u012bdz ar mums \u0161eit esat! J\u016bs redzat to, kura d\u0113\u013c Jeruzalem\u0113 man uzm\u0101c\u0101s viss j\u016bdu vairums, l\u016bgdami un kliegdami: \u0160is nedr\u012bkst ilg\u0101k dz\u012bvot.\n25:25 Bet es p\u0101rliecin\u0101jos, ka vi\u0146\u0161 nav nek\u0101 nodar\u012bjis, par ko b\u016btu n\u0101vi peln\u012bjis. Kad vi\u0146\u0161 pats p\u0101rs\u016bdz\u0113ja \u0137eizaram, es nol\u0113mu vi\u0146u s\u016bt\u012bt turp.\n25:26 Bet man nav nek\u0101 noteikta, ko par vi\u0146u kungam rakst\u012bt. T\u0101p\u0113c es vi\u0146u atvedu pie jums un sevi\u0161\u0137i pie tevis, \u0137\u0113ni\u0146 Agripa, lai p\u0113c nopratin\u0101\u0161anas man b\u016btu ko rakst\u012bt.\n25:27 Jo, man \u0161\u0137iet, b\u016btu nepr\u0101t\u012bgi s\u016bt\u012bt cietumnieku, neminot vi\u0146a vainas.\n26:1 Agripa sac\u012bja P\u0101vilam: Tev at\u013cauts run\u0101t par sevi. Tad P\u0101vils izstiepa roku un ies\u0101ka aizst\u0101v\u0113\u0161anos.\n26:2 Es j\u016btos laim\u012bgs, \u0137\u0113ni\u0146 Agripa, ka es \u0161odien varu aizst\u0101v\u0113ties tav\u0101 priek\u0161\u0101 pret visu, par ko j\u016bdi mani aps\u016bdz.\n26:3 Jo vair\u0101k t\u0101p\u0113c, ka tu zini visas j\u016bdu para\u017eas un str\u012bdus jaut\u0101jumus; t\u0101p\u0113c es tevi l\u016bdzu paciet\u012bgi mani uzkaus\u012bt.\n26:4 Manu dz\u012bvi no pat jaun\u012bbas, k\u0101da t\u0101 bijusi no s\u0101kuma manas tautas vid\u016b Jeruzalem\u0113, zina visi j\u016bdi.\n26:5 Vi\u0146i paz\u012bst mani no s\u0101kuma (ja tie grib\u0113tu liecin\u0101t), ka es esmu dz\u012bvojis p\u0113c m\u016bsu reli\u0123ijas visstingr\u0101k\u0101 novirziena, b\u016bdams farizejs.\n26:6 Un tagad es st\u0101vu tiesas priek\u0161\u0101 par cer\u012bbu uz apsol\u012bjumu, ko Dievs devis m\u016bsu t\u0113viem;\n26:7 To m\u016bsu divpadsmit ciltis, dien\u0101m un nakt\u012bm kalpodamas, cer sasniegt. \u0160\u012bs cer\u012bbas d\u0113\u013c, \u0137\u0113ni\u0146, j\u016bdi mani aps\u016bdz.\n26:8 K\u0101p\u0113c jums \u0161\u0137iet neticami, ka Dievs uzmodina miru\u0161os?\n26:9 Ar\u012b es dom\u0101ju, ka man vajag N\u0101carie\u0161a J\u0113zus v\u0101rdam daudz pretoties.\n26:10 To es ar\u012b dar\u012bju Jeruzalem\u0113. Sa\u0146\u0113mis pilnvaras no augstajiem priesteriem, es daudzus no sv\u0113tajiem iesl\u0113dzu cietumos un vi\u0146u non\u0101v\u0113\u0161anai devu savu piekri\u0161anu.\n26:11 Vis\u0101s sinagog\u0101s, daudzk\u0101rt tos sod\u012bdams, es piespiedu zaimot un, p\u0101r\u0101k pret tiem trakodams, vaj\u0101ju tos pat sve\u0161\u0101s pils\u0113t\u0101s.\n26:12 Ar augsto priesteru pilnvaru un at\u013cauju iedams \u0161in\u012b nol\u016bk\u0101 uz Damasku,\n26:13 Ce\u013c\u0101 dienas vid\u016b, \u0137\u0113ni\u0146, es redz\u0113ju gaismu no debes\u012bm, kas bija spo\u017e\u0101ka par sauli, apsp\u012bdam mani un tos, kas bija kop\u0101 ar mani.\n26:14 Kad m\u0113s visi nokrit\u0101m zem\u0113, es dzrd\u0113ju balsi ebreju valod\u0101 man sak\u0101m: Saul, Saul, k\u0101p\u0113c tu mani vaj\u0101? Gr\u016bti tev spert dzenulim pretim.\n26:15 Tad es sac\u012bju: Kungs, kas Tu esi? Kungs teica: Es esmu J\u0113zus, ko tu vaj\u0101.\n26:16 Bet celies un nost\u0101jies uz sav\u0101m k\u0101j\u0101m, jo es t\u0101p\u0113c tev par\u0101d\u012bjos, lai ieceltu tevi par kalpu un liecinieku tam, ko es tev atkl\u0101\u0161u,\n26:17 Izraudz\u012bdamies tevi no tautas un pag\u0101niem, pie kuriem es tevi tagad s\u016btu\n26:18 Atv\u0113rt vi\u0146u acis, lai tie no tumsas atgrieztos gaism\u0101 un no s\u0101tana varas pie Dieva, lai tie tic\u012bb\u0101 uz mani sa\u0146emtu gr\u0113ku piedo\u0161anu un mantojumu sv\u0113to pulk\u0101.\n26:19 T\u0101p\u0113c, \u0137\u0113ni\u0146 Agripa, es \u0161ai debesu par\u0101d\u012bbai nebiju nepaklaus\u012bgs,\n26:20 Bet es sludin\u0101ju vispirms tiem, kas Damask\u0101 un Jeruzalem\u0113, un vis\u0101 j\u016bdu zem\u0113, k\u0101 ar\u012b pag\u0101niem, lai no\u017e\u0113lo gr\u0113kus un atgrie\u017eas pie Dieva, un dara darbus, kas ir gr\u0113ku no\u017e\u0113las cien\u012bgi.\n26:21 \u0160\u012b iemesla d\u0113\u013c, kad biju sv\u0113tn\u012bc\u0101, j\u016bdi mani sagr\u0101ba un m\u0113\u0123in\u0101ja non\u0101v\u0113t.\n26:22 Bet Dieva pal\u012bdz\u012bbas sarg\u0101ts, es st\u0101vu l\u012bdz \u0161ai dienai k\u0101 liecinieks maziem un lieliem, neko citu nesac\u012bdams, k\u0101 vien to, ko pravie\u0161i un Mozus run\u0101ju\u0161i par to, kas notiks.\n26:23 Ka Kristum j\u0101cie\u0161, ka Vi\u0146\u0161 pirmais no miro\u0146iem aug\u0161\u0101mcelsies, lai sludin\u0101tu gaismu savai tautai un pag\u0101niem.\n26:24 Kad vi\u0146\u0161 t\u0101 run\u0101ja un aizst\u0101v\u0113j\u0101s, F\u0113sts sac\u012bja ska\u013c\u0101 bals\u012b: Nepr\u0101t\u012bgais P\u0101vil, daudz\u0101s m\u0101c\u012bbas noved tevi l\u012bdz \u0101rpr\u0101tam!\n26:25 Tad P\u0101vils sac\u012bja: Viscien\u012bg\u0101kais F\u0113st, es neesmu \u0101rpr\u0101t\u012bgs, bet es run\u0101ju patiesus un p\u0101dom\u0101tus v\u0101rdus,\n26:26 Jo to visu zina ar\u012b \u0137\u0113ni\u0146\u0161, uz kuru es va\u013csird\u012bgi run\u0101ju. Es dom\u0101ju, ka nekas no t\u0101 vi\u0146am nav apsl\u0113pts, jo tas nav noticis k\u0101d\u0101 neb\u016bt kakt\u0101.\n26:27 \u0136\u0113ni\u0146 Agripa, vai tu tici pravoe\u0161iem? Es zinu, ka tu tici.\n26:28 Tad Agripa sac\u012bja P\u0101vilam: Tu gandr\u012bz mani p\u0101rliecini k\u013c\u016bt par krist\u012bgo.\n26:29 Un P\u0101vils sac\u012bja: Lai Dievs dod, ka ne tikai gandr\u012bz, bet piln\u012bgi nevien tu, bet ar\u012b visi, kas dzird, \u0161odien k\u013c\u016btu t\u0101di, k\u0101ds es esmu, tikai bez \u0161\u012bm va\u017e\u0101m.\n26:30 Tad piec\u0113l\u0101s \u0137\u0113ni\u0146\u0161 un zemes p\u0101rvaldnieks, un Beren\u012bke, un tie, kas kop\u0101 ar vi\u0146iem s\u0113d\u0113ja.\n26:31 Aizg\u0101ju\u0161i tie sarun\u0101j\u0101s sav\u0101 starp\u0101, sac\u012bdami: \u0160is cilv\u0113ks neko t\u0101du nav dar\u012bjis, ar ko b\u016btu peln\u012bjis n\u0101vi vai va\u017eas.\n26:32 Bet Agripa sac\u012bja F\u0113stam: \u0160o cilv\u0113ku var\u0113tu atbr\u012bvot, ja vi\u0146\u0161 neb\u016btu p\u0101rs\u016bdz\u0113jis \u0137eizaram.\n27:1 Kad bija nolemts, ka P\u0101vilam j\u0101p\u0101rce\u013cas uz It\u0101liju, vi\u0146u kop\u0101 ar citiem cietumniekiem nodeva \u0137eizara karasp\u0113ka vien\u012bbas simtniekam, v\u0101rd\u0101 J\u016blijam.\n27:2 Iek\u0101pu\u0161i k\u0101d\u0101 Andrumetijas ku\u0123\u012b, m\u0113s aizbrauc\u0101m, s\u0101kdami ce\u013cojumu gar \u0100zijas piekrasti. Ma\u0137edonietis Aristarhs no Tesalon\u012bkes bija pie mums.\n27:3 N\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 m\u0113s non\u0101c\u0101m Sidon\u0101. J\u016blijs apg\u0101j\u0101s ar P\u0101vilu cilv\u0113c\u012bgi un at\u013c\u0101va aiziet pie draugiem, lai tie vi\u0146u apg\u0101d\u0101tu.\n27:4 No turienes aizbrauku\u0161i, m\u0113s brauc\u0101m lejpus Kiprai, jo bija pretv\u0113j\u0161.\n27:5 P\u0101rbrauku\u0161i j\u016bru gar Kilikiju un Pamf\u012bliju, m\u0113s non\u0101c\u0101m Listr\u0101, kas atrodas Likij\u0101.\n27:6 Tur simtnieks, atradis k\u0101du ku\u0123i no Aleksandrijas, kas brauca uz It\u0101liju, p\u0101rvietoja m\u016bs tan\u012b.\n27:7 Daudzas dienas l\u0113ni braukdami, m\u0113s tikko non\u0101c\u0101m iepretim Knidai, t\u0101p\u0113c ka v\u0113j\u0161 mums trauc\u0113ja, un brauc\u0101m gar Kr\u0113tu net\u0101lu no Salmones.\n27:8 Ar gr\u016bt\u012bb\u0101m, gar\u0101m braukdami, m\u0113s non\u0101c\u0101m k\u0101d\u0101 vieta, ko sauc par Labo ostu. T\u0101s tuvum\u0101 atrad\u0101s Talasas pils\u0113ta.\n27:9 Bet bija pag\u0101jis ilgs laiks, un ku\u0123o\u0161ana vairs nebija dro\u0161a, jo ar\u012b gav\u0113nis jau bija pag\u0101jis, un P\u0101vils br\u012bdin\u0101j\u0101 tos,\n27:10 Sac\u012bdams vi\u0146iem: V\u012bri, es redzu, ka ku\u0123o\u0161ana s\u0101k izv\u0113rsties briesm\u0101s un liel\u0101 post\u0101 ne tikai kravai un ku\u0123im, bet ar\u012b m\u016bsu dz\u012bv\u012bb\u0101m.\n27:11 Bet virsnieks vair\u0101k tic\u0113ja st\u016brmanim un ku\u0123a \u012bpa\u0161niekam nek\u0101 tam, ko sac\u012bja P\u0101vils.\n27:12 T\u0101 k\u0101 osta nebija piem\u0113rota p\u0101rziemo\u0161anai, daudzi n\u0101ca pie atzi\u0146as aizbraukt no turienes un, ja iesp\u0113jams, nok\u013c\u016bt Foin\u012bk\u0101, lai tur p\u0101rziemotu. T\u0101 ir Kr\u0113tas osta, kas atv\u0113rta pret dienvidvakariem un zieme\u013cvakariem.\n27:13 Dienvidu v\u0113jam p\u016b\u0161ot, vi\u0146i dom\u0101ja sasniegt savu nodomu, un pac\u0113lu\u0161i enkurus, brauca gar Kr\u0113tu.\n27:14 Bet neilgi p\u0113c tam sac\u0113l\u0101s pret to viesu\u013cv\u0113tra, ko sauc par zieme\u013cr\u012bteni.\n27:15 Ku\u0123is tika aizrauts, un tas nesp\u0113ja pretoties v\u0113jam. Nododot ku\u0123i v\u0113tras var\u0101, m\u0113s tik\u0101m aiznesti.\n27:16 M\u0113s brauc\u0101m gar k\u0101du salu, kas sauc\u0101s Kauda, un m\u0113s tikko sp\u0113j\u0101m vald\u012bt laivu.\n27:17 To izvilku\u0161i, vi\u0146i pielietoja gl\u0101b\u0161anas l\u012bdzek\u013cus un aps\u0113ja ku\u0123i. B\u012bdamies nok\u013c\u016bt Sirt\u0113, vi\u0146i nolaida buras un \u013c\u0101v\u0101s nest.\n27:18 Kad m\u016bs v\u0113tra \u013coti svaid\u012bja, otr\u0101 dien\u0101 vi\u0146i nometa da\u013cu kravas.\n27:19 Bet tre\u0161aj\u0101 dien\u0101 vi\u0146i sav\u0101m rok\u0101m izmeta ku\u0123a r\u012bkus.\n27:20 Kad vair\u0101kas dienas nebija redzama ne saule, ne zvaigznes un trakoja liela v\u0113tra, mums zuda katra cer\u012bba izgl\u0101bties.\n27:21 T\u0101 k\u0101 vi\u0146i ilgi nebija \u0113du\u0161i, P\u0101vils nost\u0101j\u0101s vi\u0146u vid\u016b un sac\u012bja: V\u012bri, jums vajadz\u0113ja mani paklaus\u012bt un neatst\u0101t Kr\u0113tu. Tad j\u016bs izsarg\u0101tos no \u0161\u012bm gr\u016bt\u012bb\u0101m un zaud\u0113jumiem.\n27:22 Tagad es jums atg\u0101dinu: nezaud\u0113jiet drosmi, jo neviens no jums boj\u0101 neies, tikai ku\u0123is.\n27:23 Jo \u0161in\u012b nakt\u012b man piest\u0101j\u0101s Dieva e\u0146\u0123elis, kam es piederu un kam kalpoju,\n27:24 Sac\u012bdams: Neb\u012bsties, P\u0101vil, tev j\u0101st\u0101jas \u0137eizara priek\u0161\u0101 un, l\u016bk, Dievs tev d\u0101v\u0101jis visus, kas kop\u0101 ar tevi brauc.\n27:25 T\u0101p\u0113c, v\u012bri, nezaud\u0113jiet drosmi, jo es ticu Dievam, ka t\u0101 notiks, k\u0101 man tika sac\u012bts.\n27:26 Bet mums j\u0101nok\u013c\u016bst k\u0101d\u0101 sal\u0101.\n27:27 Bet p\u0113c tam iest\u0101j\u0101s \u010detrpadsmit\u0101 nakts, un m\u0113s ap pusnakti brauc\u0101m pa Adrijas j\u016bru. Tad j\u016brnieki nojauta, ka tuvojamies zemei.\n27:28 Nolaidu\u0161i lodi, tie atrada divdesmit asis, bet nedaudz t\u0101l\u0101k tie izm\u0113r\u012bja piecpadsmit.\n27:29 Baid\u012bdamies uzskriet klint\u012bm, tie ku\u0123a paka\u013cgal\u0101 izmeta \u010detrus enkurus un gaid\u012bja dienu austam.\n27:30 Bet j\u016brnieki, nolai\u017eot laivu j\u016br\u0101, m\u0113\u0123in\u0101ja aizb\u0113gt no ku\u0123a, izlikdamies, it k\u0101 vi\u0146i grib\u0113tu priek\u0161gal\u0101 nolaist enkurus.\n27:31 Tad P\u0101vils sac\u012bja virsniekiem un kareivjiem: Ja \u0161ie ku\u0123\u012b nepaliek, j\u016bs nevarat tikt izgl\u0101bti.\n27:32 Tad kareivji p\u0101rcirta laivas virves un \u013c\u0101va tai nokrist.\n27:33 Gaismai austot, P\u0101vils l\u016bdza visus pie\u0146emt bar\u012bbu, sac\u012bdams: \u0160odien ir \u010detrpadsmit\u0101 diena, kam\u0113r j\u016bs, nek\u0101 ne\u0113du\u0161i, gaid\u0101t un neko neesat baud\u012bju\u0161\u012b.\n27:34 T\u0101p\u0113c es j\u016bs l\u016bdzu pie\u0146emt bar\u012bbu j\u016bsu vesel\u012bbas d\u0113\u013c, jo nevienam no jums ne mats no galvas nezud\u012bs.\n27:35 To pateicis, vi\u0146\u0161 pa\u0146\u0113ma maizi, visu priek\u0161\u0101 pateic\u0101s Dievam un, to p\u0101rlauzis, s\u0101ka \u0113st.\n27:36 Tad visi k\u013cuva dro\u0161\u0101ki un s\u0101ka \u0113st.\n27:37 Pavisam ku\u0123\u012b m\u0113s bij\u0101m divsimt septi\u0146desmit se\u0161as dv\u0113seles.\n27:38 Pa\u0113du\u0161i l\u012bdz s\u0101tam, vi\u0146i izmeta kvie\u0161us j\u016br\u0101, lai atvieglotu ku\u0123i.\n27:39 Kad iest\u0101j\u0101s diena, vi\u0146i zemi nepazina, bet saskat\u012bja k\u0101du l\u012bci ar l\u0113zenu krastu. Tan\u012b vi\u0146i dom\u0101ja, ja tas iesp\u0113jams, izmest ku\u0123i.\n27:40 Atbr\u012bvoju\u0161i enkurus, vi\u0146i \u013c\u0101v\u0101s j\u016brai. Tad tie, atrais\u012bju\u0161i st\u016bres un pac\u0113lu\u0161i priek\u0161\u0113j\u0101s buras pa v\u0113jam, st\u016br\u0113ja uz krastu.\n27:41 M\u0113s nok\u013cuv\u0101m josl\u0101 starp j\u016bras ietek\u0101m, un vi\u0146i tur uzvad\u012bja ku\u0123i. T\u0101 priek\u0161gals palika nekust\u012bgs, bet paka\u013cgalu j\u016bras vi\u013c\u0146i sadauz\u012bja.\n27:42 Tad kareivjiem rad\u0101s nodoms apcietin\u0101tos non\u0101v\u0113t, lai k\u0101ds neaizpeld\u0113tu un neizb\u0113gtu.\n27:43 Bet virsnieks, grib\u0113dams gl\u0101bt P\u0101vilu, ne\u013c\u0101va tam notikt. Vi\u0146\u0161 pav\u0113l\u0113ja tiem, kas prata peld\u0113t, pirmajiem mesties \u0101r\u0101 un, zemi sasniedzot, gl\u0101bties.\n27:44 P\u0101r\u0113jos vi\u0146i novietoja: citus uz d\u0113\u013ciem, citus uz ku\u0123a atliek\u0101m. Un t\u0101 notika, ka visi \u013caudis nok\u013cuva uz sauzemes.\n28:1 Izgl\u0101bu\u0161ies m\u0113s uzzin\u0101j\u0101m, ka salu sauc par Melitu. Sve\u0161inieki par\u0101d\u012bja mums ne mazums laipn\u012bbas.\n28:2 Sak\u016bru\u0161i uguni, vi\u0146i m\u016bs atspirdzin\u0101ja, jo bija iest\u0101jies lietus un aukstums.\n28:3 Kad P\u0101vils salas\u012bja k\u0101du gubu \u017eagaru un tos pielika ugunskuram; tad karstuma d\u0113\u013c izl\u012bda odze un apvij\u0101s ap vi\u0146a roku.\n28:4 Tad iedzimtie, redz\u0113dami r\u0101puli kar\u0101jamies pie vi\u0146a rokas, sarun\u0101j\u0101s sav\u0101 starp\u0101: Tie\u0161\u0101m, \u0161is cilv\u0113ks ir slepkava; no j\u016bras vi\u0146\u0161 izgl\u0101b\u0101s, bet atrieb\u012bba ne\u013cauj vi\u0146am dz\u012bvot.\n28:5 Bet vi\u0146\u0161 r\u0101puli nokrat\u012bja ugun\u012b, necietis nek\u0101 \u013cauna. (Mk.16,18)\n28:6 Tie dom\u0101ja, ka vi\u0146\u0161 uzt\u016bks, piepe\u0161i pakrit\u012bs un nomirs. Bet p\u0113c ilgas gaid\u012b\u0161anas, redz\u0113dami, ka vi\u0146am nekas \u013cauns nenotiek, tie p\u0101rdom\u0101ja un sac\u012bja: Vi\u0146\u0161 ir dievs. (Apd.14,10-11)\n28:7 \u0160in\u012b apvid\u016b salas priek\u0161niekam, v\u0101rd\u0101 Publijam, bija \u012bpa\u0161umi. Vi\u0146\u0161 m\u016bs uz\u0146\u0113ma un tr\u012bs dienas laipni deva pajumti.\n28:8 Bet notika, ka Publija t\u0113vs gul\u0113ja slims ar drudzi un asins s\u0113rgu. P\u0101vils ieg\u0101ja pie vi\u0146a, piel\u016bdza Dievu un, uzlicis tam rokas, izdziedin\u0101ja to.\n28:9 Kad tas bija noticis, visi, kas sal\u0101 slimoja, n\u0101ca un tika izdziedin\u0101ti.\n28:10 Vi\u0146i mums izr\u0101d\u012bja lielu godu un, mums aizbraucot, deva l\u012bdz visu nepiecie\u0161amo.\n28:11 P\u0113c trim m\u0113ne\u0161iem m\u0113s aizbrauc\u0101m Aleksandrijas ku\u0123\u012b, kas p\u0101rziemoja sal\u0101 un kam bija Kastora z\u012bme.\n28:12 Non\u0101ku\u0161i Sirak\u016bz\u0101s, m\u0113s tur palik\u0101m tr\u012bs dienas.\n28:13 No turienes, gar piekrasti braucot, m\u0113s non\u0101c\u0101m R\u0113gij\u0101; un kad p\u0113c vienas dienas sac\u0113l\u0101s dienvidu v\u0113j\u0161, m\u0113s otr\u0101 dien\u0101 non\u0101c\u0101m Puteolos.\n28:14 Tur m\u0113s atrad\u0101m br\u0101\u013cus un vi\u0146i l\u016bdza m\u016bs palikt pie tiem septi\u0146as dienas. T\u0101 m\u0113s non\u0101c\u0101m Rom\u0101.\n28:15 Turienes br\u0101\u013ci, to izdzirdu\u0161i, steidz\u0101s mums pretim l\u012bdz pat Apija forumam un Tr\u012bs tavern\u0101m. P\u0101vils, tos ieraudz\u012bjis, pateic\u0101s Dievam, un vi\u0146am rad\u0101s drosme.\n28:16 Kad non\u0101c\u0101m Rom\u0101, P\u0101vilam tika at\u013cauts palikt savrup ar kareivi, kas vi\u0146u apsarg\u0101ja.\n28:17 Bet p\u0113c trim dien\u0101m, vi\u0146\u0161 saaicin\u0101ja iev\u0113rojam\u0101kos j\u016bdus. Kad tie san\u0101ca, vi\u0146\u0161 tiem sac\u012bja: V\u012bri, br\u0101\u013ci, es neko neesmu dar\u012bjis ne pret tautu, ne t\u0113vu iera\u017e\u0101m. Tom\u0113r Jeruzalem\u0113 mani sast\u012bja un nodeva romie\u0161u rok\u0101s.\n28:18 Tie, mani nopratin\u0101ju\u0161i, grib\u0113ja atbr\u012bvot, jo man nebija nevienas ar n\u0101vi sod\u0101mas vainas.\n28:19 T\u0101 k\u0101 j\u016bdi pretoj\u0101s, es biju spiests p\u0101rs\u016bdz\u0113t \u0137eizaram, bet ne t\u0101p\u0113c, lai aps\u016bdz\u0113tu savu tautu.\n28:20 \u0160\u012b iemesla d\u0113\u013c es j\u016bs iel\u016bdzu, lai j\u016bs redz\u0113tu un ar jums run\u0101tu, jo \u0161in\u012bs va\u017e\u0101s esmu iesl\u0113gts Izra\u0113\u013ca cer\u012bbas d\u0113\u013c,\n28:21 Bet tie vi\u0146am sac\u012bja: M\u0113s neesam ne v\u0113stules no J\u016bdejas sa\u0146\u0113mu\u0161i par tevi, ne ar\u012b k\u0101ds no br\u0101\u013ciem ieradies ko v\u0113st\u012bt vai ko \u013caunu par tevi run\u0101t.\n28:22 Tom\u0113r m\u0113s v\u0113lamies no tevis dzird\u0113t, ko tu dom\u0101, jo mums par \u0161o sektu zin\u0101ms, ka tai visur pretojas.\n28:23 Tad daudzi, noteiku\u0161i vi\u0146am dienu, ierad\u0101s vi\u0146a m\u0101jokl\u012b. Vi\u0146\u0161 tiem no agra r\u012bta l\u012bdz vakaram izskaidroja, apliecin\u0101dams Dieva valst\u012bbu un p\u0101rliecin\u0101dams par J\u0113zu, s\u0101kot ar Mozus bausl\u012bbu un pravie\u0161iem.\n28:24 Un citi tic\u0113ja tam, kas tika run\u0101ts, bet citi netic\u0113ja.\n28:25 Vi\u0146u starp\u0101 nebija vienpr\u0101t\u012bbas. Vi\u0146i aizg\u0101ja, kad P\u0101vils sac\u012bja \u0161o vienu v\u0101rdu: Sv\u0113tais Gars pareizi run\u0101jis m\u016bsu t\u0113viem caur pravieti Isaju,\n28:26 Sac\u012bdams: Ej pie \u0161\u012bs tautas un saki vi\u0146iem: aus\u012bm j\u016bs dzird\u0113siet un nesaprat\u012bsiet, skat\u012bdamies j\u016bs skat\u012bsieties un neredz\u0113siet.\n28:27 Jo \u0161\u012bs tautas sirds ir nocietin\u0101ta, un ar aus\u012bm tiem gr\u016bti dzird\u0113t, un savas acis tie aizv\u0113ru\u0161i, lai ar ac\u012bm tie neredz\u0113tu un ar aus\u012bm nedzird\u0113tu, un sird\u012b nesaprastu, un neatgrieztos, un es tos neizdziedin\u0101tu. (Is.6,9-10; Mt.13,14-15)\n28:28 Tad lai jums tas zin\u0101ms, ka Dievs pag\u0101niem s\u016bt\u012bjis pest\u012b\u0161anu un tie to dzird\u0113s.\n28:29 Kad vi\u0146\u0161 to pateica, j\u016bdi, sav\u0101 starp\u0101 stipri str\u012bd\u0113damies, aizg\u0101ja no vi\u0146a.\n28:30 Bet vi\u0146\u0161 palika sav\u0101 \u012br\u0113taj\u0101 dz\u012bvokl\u012b veselus divus gadus un pie\u0146\u0113ma visus, kas pie vi\u0146a n\u0101ca.\n28:31 Neviena netrauc\u0113ts, vi\u0146\u0161 sludin\u0101ja Dieva valst\u012bbu un vis\u0101 pa\u013c\u0101v\u012bb\u0101 m\u0101c\u012bja par Kungu J\u0113zu Kristu.","title":"Latvian Bible (NT): Acts","type":"page"}
